![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā ![]() |
Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?
Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta? |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.11.08 Kur: Arkanara Gotiņtēvs 2012 ![]() |
CITĀTS Es gan izteikšu šaubas par tieši šādu lietu virzību, un mēģināšu argumentēt, ka dabā vispārīgi pēc termodinamikas jebkura lieta tiecas uz vienkāršību, tāpēc principā tiekšanās uz jebkāda veida sarežģītību ir pretdabiska (šobrīd uz brīdi evolūciju noliksim malā - par to noteikti ir cits stāsts). Tas tomēr tā īsti nevar būt, jo evolūcija tomēr ir dabiska. Apgalvot pretējo nozīmē sistēmā ieviest dievu, bez kura tā līdz šim tīri labi iztika (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) CITĀTS Pieņemu, ka jēdziens `nepārpalicīgā delta kompleksitāte` nāk no kādas labas un jaukas zinātnes, par kuru man nav bijusi dziļāka interese, tomēr varbūt Gotiņa kungs ir ar mieru precizēt, kas ir šis pieminētais pārpalikums? Nu pārpalikums šajā gadījumā būtu nevajadzīgs sarežģījums sistēmā, kas lieki patērē resursus, bet neko prātīgu nedara. Respektīvi, sarežģīšanās ir laba tad, ja tā ir funkcionāla un jēgpilna. Īsāk sakot, izgudrot (un lietot) auto piekabi nolūkā pārvadāt lielākas kravas ir vajadzīgs un jēgpilns sarežģījums, turpretī izgudrot un lietot piekabi nolūkā `lai būtu` ir pārpalicīga (nefunkcionāla) sistēmas kompleksitātes palielināšana. CITĀTS Un kā tieši izpaužas sistēmas sarežģītums - vai mainīgo skaitā, apakšsistēmu skaitā, iespējamo sistēmas stāvokļu skaitā utt.? Nemāku pateikt, jo diemžēl es neesmu šīs teorijas autors (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Bet imho - visi no nosauktajiem. CITĀTS ja paskatās uz jēdzienu "sarežģīta sistēma" līdzīgi kā uz jēdzienu "entropija" Tur jau tas joks, ka entropijas palielināšanās ir nelabvēlīga mūsu sugas eksistencei, tāpēc mūsu interesēs ir entropiju savas dzīves telpā samazināt - kas tieši to arī nozīmē, ka sakartotības (sarežģītības) palielināšanu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 13:41 |