Kāpēc debesīs nekad nav zaļā krāsa? Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Hermaine]

Šad tad, vasaras vakaros vērojot lieliskos saulrietus, ienāk prātā tāda doma: ir 7 varavīksnes krāsas un, ja ļoti grib, tad var saskatīt šur tur katru no tām - tikai ne zaļo. Pie tam zaļā krāsa taču ir tā krāsa, kuru cilvēka acs no visām redzamajām krāsām uztver vislabāk - un, ja reiz to neredzam, tad tās tur vienkārši nav. Bet kāpēc tieši zaļā krāsa nav?

[Roviela]

Tālim kopumā ir taisnība, tikai es nesaprotu, kāpēc nevajadzētu ticēt, ja kāds saka, ka sapnī redzējis skaistas, neredzētas krāsas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Lieta jau tā, ka mēs redzam ar smadzenēm, acis ir optisks instruments. Sapņus 'redz' smadzenes bez acīm, un mierīgi uzskata, ka bija krāsas. Neviens taču nedomā, ka sapnis, ko pašlaik redzi, ir kaut kas esošs, reāls, kaut kas vairāk par paša smadzeņu darbību (jā, zinu, ir cilvēki, kas domā, ka sapņi ir reāli. Es tā nedomāju).

Tieši tāpēc acīj kā optiskam instrumentam, pilnīgi pietiek ar nūjiņām un vālītēm, bet kopējo prieksštatu par apkārtni un krāsām veido smadzenes.
Tāpat es nepiekrītu domai, ka apkārtējai pasaulei nav reālu smaržu, krāsu utt. Ja nebūtu, tad mums nebūtu vajadzīgi maņu orgāni, kas šīs lietas uztver, pie tam lielākā daļa cilvēku spēj vienoties par to, kura krāsa, piemēram, ir kura un, iepriekš nesarunājuši, vienu un to pašu apzīmē vienā un tajā pašā krāsā (jo cilvēku maņu orgāni ir puslīdz vienādi). Cita lieta, ka nedzīvajai dabai vienkārši piemīt kaut kādas noteiktas īpašības, kuras cilvēki vispār apzīmē un uztver kaut kā. Un nosauc kaut kādā vārdā.

Nosapņot ko tādu, ko smadzenēm būtu piespēlējuši cilvēkam neesoši maņu orgāni, manuprāt, nav iespējams. Aklie neredz attēlainus sapņus, piemēram.

Vienīgi es nesapratu - pie kam tika pieminēta ezotērika? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[Beppo]

Tāpat es nepiekrītu domai, ka apkārtējai pasaulei nav reālu smaržu, krāsu utt. Ja nebūtu, tad mums nebūtu vajadzīgi maņu orgāni, kas šīs lietas uztver, pie tam lielākā daļa cilvēku spēj vienoties par to, kura krāsa, piemēram, ir kura un, iepriekš nesarunājuši, vienu un to pašu apzīmē vienā un tajā pašā krāsā (jo cilvēku maņu orgāni ir puslīdz vienādi).

Krāsu izjūta ir smadzeņu interpretācija par dažādiem elektromagnētiskā viļņa garumiem. Starp citu, krāsas ir kultūras sastāvdaļa, piemēram, ir mūžamežu indiāņi, kuriem nav vārda sarkanai krāsai toties ir desmit vārdi zaļajam, un ir arī tādas tautas, kas nespēj normāli nosaukt "parastu" zaļu krāsu, jo viņiem ir vārds zilganzaļai krāsai un vārds dzeltenzaļai krāsai [sen dzirdēti sagrābstīti fakti bez pienācīgām atsaucēm]. Un vēl klāt nelielai odziņai — rōzā krāsai neatbilst neviens elektromagnētiskā viļņa garums, tā ir prāta radīta ilūzija, lai starp abiem spektra galiem neveidotos pārtraukums.

Ar ko es gribēju pateikt, ka krāsas šā kā tā ir daļa "prāta pasaules" nevis "īstās pasaules", līdz ar to pieļauju iespējamību sapnī redzēt ko tādu, ko smadzenēm nav piespēlējuši cilvēkam esošie maņu orgāni.