HP - tā ir atkarība uz mūžu, Mans pārdomas kas radās pēc Nāves dāvestu izlasīšanas Opcijas

[Uldis]

Ilgi meklēju (nu ja ar ilgi mēs apzīmējam laika posmu kas ir garāks kā 5 minūtes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ) kur lai rakstu to, kas man sakāms, jo pārlasot diskusiju aprakstus netapa skaidrs kur rakstīt savas pārdomas, tā kā pēdjā grāmata ko izlasīju bija Nāves dāvesti, tad nolēmu rakstīt, sheit. Jau ieprieks atvainojos, ka visticamāk nepareizaja sadaljā, tachu preicasos ja kāds moderators pārliks kur shis labāk iederās

Tātad sākšu ar to, ka šim forumam pievienojos (paskatos savu profilu) AK DIEVS PIRMS VAIRAAK KAA 5 GADIEM?!!! Kur gan tas laiks skrien? Tiesham nebiju domajis, ka tik sen, bet nu labi.... Kā latvijā parādijās HP un filozofu akmens, tā zreiz sapratu, ka tas ir priekš manis, protams sāku lasīt arī grāmatas, kas pavēra iespējas maniem fantāzijas lidojumiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tā nu gāja gadi un katru gadu pa jaunai grāmatai, jauniem piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un vēlmei pašam to izdzīvot. Taču gadiem ejot arī paliku vecāks un senā fanošana par HP sāka izplēnēt, līdz jaunajas grāmatas iznākšanai bija jāgaida tik ilgi un ikdienas rūpes lika piemirst Hariju, piemirst grāmatas un līdz ar to piemirst arī visas vienreizējās izjūtas, kas radās tās lasot.

Nāves dēvesti manā plauktā jau stāveeja gadu vai divus? Nopirku to uzreiz kā tā iznāca, taču nebija laikai tai piekjerties, tā likās tik bieza tik gara, jo buja jau aizmirsts cik gan ātri tā lasās, ja vien to iesāk, tā ka nevar apstāties līdz otrs vāks nav sasniegts. Tad nu ziemassvētku brīvdienās nolēmu to izlasīt, pareizāk sakot, bija daudzd brīva laika un filmu skatīšanās bija jau apnikusi.

Un tad tikai viss sākas, tāpat kā toreiz, kad mēte gribēja ņemt nost grāmatu jo pēc pusnakts vēl negulēju un lasīju, nespēju atraut acis, škirot lappusi pēc lappuses, atkal pārņēma tās pašas izjūtas, kā agrāk, kad biju vēl mazāks un savai fantāzijai ļāvu vaļu daudz biežāk kā tagad (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tad nu pēc trim dienām biju ticis galā r šo lasāmvielu, pārņēma skumjas. ka viss ir beidzies, ciinja izciiniita, cikls nosleedzies, tachu kaut kur dzilji sevi atkal atdzivojas kas tāds, kas bija dusējis jau vairākus gadus kluss un mieriigs, taa sajuta, kas rodas peec graamtas izlasishanas, kas tads ko iisti nevar aprakstiit vaardos, domas un pardomas par graamtu, tās tēliem un visu citu....

Arii pedejo HP filmu nebiju redzeejis akut ari datoraa ta jau staaveja kadu menesi, laikam jau gaidiija iisto mirkli, kad es atkal iesliidzis Harija Potera pasaule veeleeshos to redzeet (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Un noskatoties to atkal radās ši sajuuta, kad tu redzi graamtas teelus savaam aciim ekraana, liekas, ka tas bezmaz vai ir iists.....

Tad nu ar šo varbūt nedaudz nesakarīgo izjūtu aprakstījumu es gribēju pateikt tikai to, ka nevar palikt par vecu Harijam Poteram ,nav nekādu ierobežojumu, kas teiktu: "Tu esi par vecu tādām pasakām" Ja vien tevī ir kaut kas , kas piesaista neparasto, īpašo, visu to ko nevar izskaidrot, to ko gadsimtiem igli dēvēja par maģiju, tad tu nekad nepaliksi par vecu Harijam Poteram. Ok varbuut par daudz sentimentaaals pardomas, jo galu galaa man vairs anv 15 (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ) bet ta nu tas ir......

p.s atvainojos par kjuudam un vispareju rasktiishanas metodi, kas satur garumzimes un dubultos burtus. Rasktiishanas kultuura nav mana stipraa puse (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Hermaine]

Mana atbilde šim jautājumam 100% sakrīt ar Liesmiņas viedokli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Taču, laikam ejot, ir tā, ka parādās daudz dažādu citu darīšanu, un grāmatas sanāk pārlasīt arvien retāk, tomēr, tas nebūt nemazina emociju spēcīgumu, jo, kā minēja Ausmits, tas nozīmē, ka tās netiek "nodrillētas".

Un es pilnīgi varu iedomāties, ka, paņemot šīs grāmatas rokās pēc pārdesmit gadiem, atkal varēšu netraucēta ieiet brīnumu pilnajā pasaulē, kas šķitīs kā sen pazaudēts draugs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)