Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties. Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
Labs/ļauns, Nav tādas lietas kā labums un ļaunums, ir tikai vara... |
05.01.2011 23:31
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā |
Jautājums, kas man pēdējā laikā uzpeld prātā, ir par veco tēmu (tiesa gan, tas jau vairāk parādījās 1. grāmatā, bet, tā kā šī doma vijās cauri visām grāmatām, tad nu ievietoju to šeit) - ko tad īsti nozīmē labs cilvēks un ļauns cilvēks? Kurā brīdī cilvēku var dēvēt par labu cilvēku un kurā brīdī viņu var dēvēt par ļaunu? Un vai šīs vērtības pastāv arī absolūtā nozīmē? Vai arī tā atkal ir tikai kāda relatīvā vērtēšanas skala apmēram tāpat kā "normālisms"?
Tātad jautājuma tēma skaidra - Cilvēka "labestības-ļaunuma" vērtēšanas skala - relatīva vai absolūta? |
|
|
25.01.2011 14:25
Raksts
#2
|
|
Alveus anima Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 |
Labs - pareizs, tāds kā vajag, patīkams.
Ļauns - nepareizs, kļūdains, nepatīkams. Pat ja kāds ļaundaris tīksminās, domājot, ka ir "ļaunais" (bad boy), viņš to vērtē kā kaut ko pozitīvu. Piemēram, savu nežīlību, viltību vai vēso attieksmi. Reti kurš ļaundaris uzskatīs sevi par kļūdainu vai nepareizu, pat ja apzinās, ka sabiedrība viņa rīcību nosoda. Voldemorta teiktais, ka nav labā vai ļaunā, drīzāk bija domāts priekš Harija morālās sistēmas. Gan jau pašam Voldemortam bija uzskati, par to, kas ir ļauns, negatīvs - stulbums, neattapība, vientieši, jauktas asinis un tamlīdzīgi. Vienkārši viņa uzskati par labo un ļauno krasi atšķīrās no tā, ko uzskatīja Harijs un tā vietā, lai skaidrotu savu sistēmu, Voldemorts vienkārši pateica iespaidīgu frāzi. Gan HP grāmatās, gan reālajā dzīvē to, kas ļauns vai labs tiek noteikts divos veidos - ar sabiedrības attieksmi un paša sirdsapziņu. Taču sabiedrības viedoklis ir mainīgs, tāpat kā sirdsapziņa, līdz ar to labā un ļaunā jēdzieni arī ir mainīgi. Piemēram, burvju sabiedrībā kopumā pret jauktasiņiem un vientiešiem bija iecietīga attieksme, bet ja Voldemorts uzvarētu un turpinātu savu rasisma kampaņu, tad sabiedrības varētu mainīties, kā rezultātā darīt pāri vientiešiem vairs nebūtu ļauni, taču saradoties ar tiem būtu ļaunums. 7. grāmatā jau uz to pusi gāja. Protams, būtu cilvēki, kuru sirdsapaziņa turētos pie cita viedokļa, taču visdrīzāk tādi būtu mazākumā, gluži kā sākumā Voldemorta uzskatu piekritēju bija mazāk. Kopumā jēdzieni par to, kas labs un ļauns šajā jautājumā tiktu samainīti vietām. Arī mūsu sabiedrībā ir uzskati par to, kas labs un ļauns, kurus mēs pieņemam un ieviešam izmaiņas saskaņā ar paša sirdsapaziņu. Jo lielāka atšķirība starp sabiedrības uzskatu un personisko, jo sabiedrības acīs tu esi "ļaunāks". Taču mēs katrs sevi vērtējam subjektīvi, tāpat kā arī sabiedrība vērtē sevi subjektīvi. Verdzība un rasisms tagad ir ļaunums, taču pirms 200 gadiem daudzviet bija pieņemami. Gan jau vēl pēc kāda laika par ļaunumu kļūs coca cola un čipsi. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 15:45 |