Īpašās spējas, Šoreiz par pavisam reālām katra paša spējām. Opcijas

[Hermaine]

Šoreiz jautājums nebūs par to, kādas paranormālās spējas mēs katrs vēlētos, bet gan par to, kādas (varbūt nenozīmīgas) spējas mums šobrīd pašiem piemīt.
Piemēram, es vienmēr atceros, ka esmu kaut ko aizmirsusi (gluži kā Nevila visatceris). Un, pat ja sākumā šķiet, ka neko taču nevarēju aizmirst, tad dienas gaitā atcerēšos, ko tad īsti esmu aizmirsusi mājās vai arī kas nav izdarīts. Vēl ne reizi šī sajūta nav mani pievīlusi.
Vēl es reizēm spēju sajust sev ļoti tuvus cilvēkus. Vienkārši zinu, kur viņi atrodas un ko iespējams varētu darīt.

Kā ir ar jūsu spējām?

[Roviela]

Man nepiemīt itin nekādas īpašas spējas.

Jā, es arī vienmēr zinu, ka esmu kaut ko aizmirsusi, arī, ja neatceros - ko, bet ko tad īsti esmu aizmirsusi, arī vienmēr kaut kad atceros. Manuprāt, tas nav nekas neparasts. Ja zemapziņai dod uzdevumu - un atcerēties aizmirsto pilnīgi noteikti tāds ir, tad viņa meklē atbildī līdz brīdim, kad to atrod. Mēs paši tikmēr varam mierīgi domāt par ko citu. Tā ir ne tikai ar atcerēšanos, ir arī ar kādas problēmas risināšanu. Ļoti labi tas notiek miegā, starp citu. Ne velti ir teiciens - "Rīts gudrāks par vakaru".

Tas nebija domāts kā noniecinājums Hermaines spējām, nē, es tikai paskaidroju, kā es to saprotu attiecībā uz sevi.

[Hermaine]

Manuprāt, tas nav nekas neparasts.
Tas nebija domāts kā noniecinājums Hermaines spējām, nē, es tikai paskaidroju, kā es to saprotu attiecībā uz sevi.

Šī pavediena mērķis jau arī nebija noskaidrot neparastās vai paranormālās spējas. Vienkārši ir daudzi cilvēki, kas nespēj atcerēties, ka ir ko aizmirsuši, tāpēc arī to minēju kā spēju.

Tā kā arī efektīvu zemapziņas izmantošanu varētu uzskatīt par savā ziņā īpašu spēju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)