LARP mērķi, a ko mēs tur vispār darām? Opcijas

[Andza]

Jau pirms tam bija pavīdējušas idejas par to, ka pašreizējā latviešu larpu komūnā (par krievvalodīgo plūsmu neko nezinu) valda zināma spēlētāju krīze. Gribēju izvērst diskusiju par to, cik patiess ir šāds situācijas novērtējums.

Nav šaubu par to, ka zināmu problēmu var just. Savādnieki GMi, laika gaitā ir turpinājuši attīstīt savas spēļu veidošanas un vadīšanas prasmes. Taču spēlētāji laika gaitā ir kļuvuši ar mantiņām, tērpiem bagātāki, ar daudzu larpu pieredzi bagātāki, bet vai tāpēc labāki spēlētāji? Vai šī te pieredze nav nokāvusi kaut kādu entuazismu, aktivitāti un gatavību mesties tajā un ieguldīt no sevis gana daudz?

Bet varbūt pie vainas vairāk ir vecums, vienkārši, cilvēkiem, kas vairs nav skolnieki, neizbēgami ir daudz vairāk laika (jo sevišķi pašreizējā ekonomiskajā situācijā) jāvelta citām dzīves problēmām, un viņi ir pārāk gurdeni, lai veltītu entuazismu un enerģiju?

Vai varbūt pie vainas ir pašas kurbijkurnes kā larpu resursa nīkšana ārā (HP grāmatas galu galā beigušās), un tas vairs neuzrunā tik plašu cilvēku loku, tāpēc pašlaik viss ir reducējies uz kaut ko tādu lokālu?

Bet varbūt viss ir tāpat kā pirms pieciem vai vairāk gadiem, un mēs vienkārši ņerkstam?

[Durbals]

Cik man zināms, "krīze" nozīmē situāciju, kur uz priekšu var tikt vienīgi tad, kad izmaina savu domāšanu, jo līdzšinējā sevi ir izsmēlusi.

Piedāvāju ķecerīgu, bet nopietnu jautājumu: a ko mēs visi šeit vispār darām?

Jeb citiem vārdiem - kādi ir mērķi?

Lūk, daži piemēri.
Ja cilvēkiem mērķis ir izklaidēties (kā vienam otram no tiem pieminētajiem, kuri nepakļaujas noteikumiem, lieto ugunsdziras utt.), tad skaidrs, ka tādam cilvēkam LARP nebūs ilgstoša nodarbe. Viņiem vispiemērotākās ir kompānijas tipa spēles, kā, piemēŗam, www.Freeformgames.com - kuras ilgst 3...4 stundas, domātas ballītei, tusiņam.
Starp citu, ceru pats drīzumā pabeigt savu versiju ar nosaukumu "Jaunkurzeme", par hercoga Jēkaba laikiem - varbūt te varēšu atrast beta-testētājus? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Šo spēli var padarīt par (kaut nelielu) ienākumu avotu. Un tas, lai arī varbūt riskanti, kā jau viss, kas ar komerciju saistīts, varbūt varētu ienest zināmu dzīvības dvesmu Latvijas larpiešu aprindās.

Ja tā ir ieiešana fantāzijas virtuālajā realitātē, tad kino vai jaunākā datorspēle būs spēcīgs konkurents, jo prasa mazāk resursu - un ne tikai! Man ir dēls programmētājs, kurš caurām dienām spēļukus spēlē. Reiz aicināju aiziet paLARPot - vai zināt, ko viņš atbildēja? Tas viņam esot par šerpu. Labāk, ka PC skrīns kā interfeiss pa starpu. Ko tas nozīmē? LARP prasa zināmu drosmi, kuras daudziem vienkārši pietrūkst. Un ir jāatrod, kā jaunu cilvēku ieiešanu LARP vidē padarīt interesantāku, aizraujošāku un varbūt arī mazāk stresainu.

Pats divreiz gribēju piedalīties brīvdabas spēlēs, taču kaut kas traucēja. Tad vienugad nolēmu - tagad vai nekad, un, tā kā Latvijā sezona bija noslēgusies, aizbraucu uz Lietuvu. Teikšu tā - salīdzinājumā ar "Gredzenu pavēlnieku", kura nobeigumu pavēroju Lilastē, tas bija visai šķidrs, taču pirmajai reizei derēja braši. Un ko es atradu? To, ka bail rīkoties, kad jāveic izšķirošā darbība (biju iecerējis noslaktēt vienu ļaunu ekspluatatoru). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Kad sadūšojos, bija par vēlu. Citi bija pasteigušies...

Pēc mana redzējuma, LARP ir lielisks variants, metode, kā iziet ārpus savas šaurās pasaulītes robežām, kā izkopt kaut kādas iemaņas, ko reālā dzīvē izdarīt daudz grūtāk. Vārdu sakot, izmantot brīvdabas lomu spēles kā psiholoģiskus treniņus. Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc nevienā no forumiem, kurus esmu apmeklējis, par to netiek runāts. Jo, ieguglējot "lomu spēles", uzreiz var novērtēt, cik plaši tās tiek izmantotas biznesa pasaulē.

Ko ar to gribu teikt? To pašu, ko man teica Aļohins: spēlētāji mēdz iesēsties vienās un pašās sliedēs. Ja orks, tad orks; ja elfs, tad tikai elfs. Cilvēka lomu spektrs nepaplašinās, jaunas iemaņas neattīstās, un ar laiku sāk zust garša. Nekā jauna. Protams, būs vienmēr cilvēki, kuriem nepietiks dūšas iesēsties nepierastā lomā, un tur grūti ko mainīt. Bet, ja piedomātu tieši pie spēles kā treniņa aspekta, tad varbūt varētu iesaistīt, teiksim, izglītības sistēmu? Manuprāt, nav labāka līdzekļa, kā apgūt, teiksim, vēsturi, kā iesaistīt skolēnus lomu spēlēs, sākot ar savu kventu rakstīšanu un beidzot ar jaunu spēļu izstrādi.

Protams, te ir vesela gūzma jaunu šķēršļu. Bet varbūt tieši šeit ir tas lielakāis solis uz augšu? Jauns izaicinājums un jaunas izaugsmes iespējas? Arī iespējas piesaistīt zināmu finansējumu, kaut vai tad, kad izdosies ieinteresēt kādu TV kanālu? Protams, tas prasīs arī citu jomu speciālistu iesaistīšanu spēles meistaru komandā (pedagogi, psihologi) - jā, saprotu, ka tas ir far out, bet slikts esot tas ierindas orciņš, ka negrib kļūt par nazgulu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif)

Galu galā - tās bija vienīgi manas fantāzijas. Atkārtošu jautājienu: kādi ir Jūsu mērķi šajā tik aizraujošajā un vērtīgajā jomā? Jo virzība uz priekšu notiek tikai tad, kad cilvēkam ir konkrēts mērķis. Un, kā NLP meistari saka, "pareizi nospraustiem mērķiem piemīt tā apbrīnojamā īpašība īstenoties it kā pašiem no sevis".

GV
www.laimesskola.lv

[Kamazs]

Nav tā, ka es tev nepiekrītu, Durbal, bet manā skatījumā sausa diskusija ir bezjēdzīga. Tu uzrakstīji 9000 zīmes garu, nestrukturizētu, smagi lasāmu postu kuru es un daudzi citi pat nemēģināja izlasīt. Tā mēs nekur netiksim.

Man šķiet, ka tev vajag vienkārši ņemt un uzrakstīt koncepciju (ĪSI un LAKONISKI), ko tu gribi, nevis dancot aplinkus ar iecienītiem atslēgas vārdiem "Eiropas nauda", "attīstība" etc. Mēs visi zinām, ka ar LARPiem var ļoti daudz ko iesākt - ir miljons un viena iespēja, kā ar tiem padarīt sevi un pasauli labāku. Tā nav oriģināla doma un to jau sen visi zina. Problēma ir - kā tieši? Un vai es tiešām gribu?

Jebkurš larps sākas ar koncepciju -

• vispirms KAS tas ir vienā teikumā (max 7 vārd.), tad
• KAM tas domāts (mērķauditorija)
• KUR
• KAD
• ...

- pēc tam arvien plašāk, bet tik un tā - pamatlietas iekļaujas pusē no A4 lapas. Lai arī ko tu gribētu darīt, tas viss tieši tāpat sākas definējot savu lielo mērķi ( "Pēc 3 gadiem būs šitik kruta: ... ") un reālo, šodien īstenojamu pirmo soli ("Lai to sasniegtu, šogad vajag..."). Godīgi un skaidri pasaki, kādi ir tavi mērķi un plāni, tad pasaki, ko tu gribi no mums.

Tad var diskutēt par konkrētu vīziju, nevis par to ka "Melns ir melns un balts ir balts" vai citām pašsaprotamām lietām ("ir labi attīstīties!").

Un tad ļauj katram izlemt, vai tas viņu interesē vai ne.

[Durbals]

Tā mēs nekur netiksim.
Man šķiet, ka tev vajag vienkārši ņemt un uzrakstīt koncepciju (ĪSI un LAKONISKI), ko tu gribi.

Laba atbilde, Kamaz. Paldies.
Padomāšu un pastrādāšu pie tā. Pacentīšos arī uzmeklēt un parunāties ar kādu potenciāli ieinteresētu sociālās sfēras speciālistu.

Ēm, Durbal, kā tu īsti iztēlojies izglītojošas/audzinošas lomu spēles?

Jebkura lomu spēle ir izglītojoša (sevišķi GM-iem) un audzinoša. Jo sevišķi tad, ja cilvēks spēlē tādu lomu, kas stipri atšķiras no "reālajā dzīvē" ierastās.

Sarežģītākai publikai var būt vēlams iesaistīt GM komandā labu sertificētu psihologu, kurš palīdz atrisināt sarežģītas situācijas, papildināt kventas ar elementiem, kas spēlētājam rosina izspēlēt tās lietas, kas šobrīd aktuālas, u.c. Īpašos gadījumos varētu būt tādas kā "treniņspēles", kurās vispirms spelētāji tiktu iepazīti tuvāk (varbūt arī anketēti, utt.) un lomas nevis izvēlētos paši, bet tiktu no GM sadalītas tā, lai tās veicinātu katram dalībniekam izmēģināt jaunus uzvedības modeļus un iemaņas.

Piemēram, vienam var būt ieaudzināts, ka "vienmēr jābūt labiņam" (kas rada daudzas problēmas darbā un bērnu audzināšanā) - lūk, tev orka loma! Citam otrādi. Vēl cits iemācījies visas konfliktu situācijas risināt vienīgi ar rupju spēku - lūdzu, loma, kurā savus uzdevumus vari atrisināt, vienīgi sadarbojoties. To visu jau noteikti esat lomu spēlēs piedzīvojuši, runa ir vienīgi par to, lai to darītu apzināti, tātad efektīvāk.

Un vēl viens - vissvarīgākais - noteikums: audzinošā vai dziedinošā (terapeitiskā) lomu spēlē jābūt pozitīvai atmosfērai, ko veido spēlētāju cieņpilna attieksme citam pret citu un prasme atšķirt sevi no savas lomas. Ja tā ir, tad daudzas problēmas atrisinās pašas no sevis.

Konkrētāk - kā?
Attiecībā uz vidējā skolas vecuma bērniem: pirms 6 gadiem biju aizbraucis uz "Pasaku tēlu nometni". Redzēdams, kas tur notika, biju stipri vīlies, jo redzēju vienīgi atrakciju sēriju, kur nometnes vadītājas bija tērpušās pasaku personāžu tērpos. Mežiņā bija izvietoti dažādi uzdevumi (ar alpīnisma inventāra palīdzību jāuzrāpjas kokā, no kurienes jāsaskata nākamais uzdevums, tur jāsakur uguntiņa, lai pārdedzinātu striķīti, utt. Tad vēl pasaku lasīšana un zināmi priekšnesumiņi.
Bet - kad parunāju ar bērniem, biju pārsteigts, jo vini bija absolūtā starā! "Tagad es ticu pasakām!" bija tipiska atbilde.

Secinājums: šī auditorija ir stipri mazākprasīga pret lomu spēles sagatavošanas līmeni. Tas nozīmē, ka efektu var panākt ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem. Lūk, kā es to šobrīd redzu:
1) Lai rastu lielāku atsaucību no skolu puses, varētu izveidot kādu(-as) sociālo spēli(-es) tautas pasaku telpā. Tipa, izglābsim Pasaciņu. Ar NPC bariņu, ieskaitot pūķi un, protams, Raganu vai pat divas. Un pietiekami viegli izejamu.
2) sarīkot Freeform spēļu pasākumus skolās, kuras izdosies ieinteresēt. Skolotāju un vecāku atsaucību pagaidām nespēu prognozēt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) , bet bērniem noteikti patiks. Pašas spēles var iesākumam kaut vai nopirkt no freeformgames.com u.c. autoriem. Pēc tam rosināt viņus pašus veidot spēles par dažādām ar mācību vielu saistītām tēmēm, un domāju, ka vismaz tiem no jums, kuri ir darbojušies kā GM, ir skaidrs, cik spēcīgi tas var pastiprināt tēmas apgūšanu.
3) Rīkot galda RPG seansus - vispirms skolās. Un arī vislabāk - adaptēt tos pasaku (un, iespējams, sci-fi) pasaulei, nu, vismaz bez nekromanceriem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) . Sākumam - ar maksimāli vienkāršotiem noteikumiem.
4) organizēt t.s. nelabvēlīgajai publikai domātas spēles noteikti būs sarežģītāk, un tāpēc to še rakstu kā ceturto punktu. VIespējams, vslabāk būtu sākumam sakooperēties ar vasaras nometņu vadītājiem.

Un. Negribi izstrādāt un piedāvāt attiecīgajām iestādēm programmu, piemēram, vēstures skolotāju tālākizglītības kursiem par lomu spēļu mācību metodi?

Labprāt (bet tikai ar pieredzējušāku lomspelētāju piedalīšanos programmas izstrādē), bet vispirms skolotāji jāieinteresē un jāiesaista vismaz kādā vienkāršā spēlē, lai viņi to iepazītu no iekšienes - jo skolas baidās no visa, kas nepazīstams.

Šo rakstu rediģēja Durbals: 22.06.2010 12:39