LARP mērķi, a ko mēs tur vispār darām? Opcijas

[Andza]

Jau pirms tam bija pavīdējušas idejas par to, ka pašreizējā latviešu larpu komūnā (par krievvalodīgo plūsmu neko nezinu) valda zināma spēlētāju krīze. Gribēju izvērst diskusiju par to, cik patiess ir šāds situācijas novērtējums.

Nav šaubu par to, ka zināmu problēmu var just. Savādnieki GMi, laika gaitā ir turpinājuši attīstīt savas spēļu veidošanas un vadīšanas prasmes. Taču spēlētāji laika gaitā ir kļuvuši ar mantiņām, tērpiem bagātāki, ar daudzu larpu pieredzi bagātāki, bet vai tāpēc labāki spēlētāji? Vai šī te pieredze nav nokāvusi kaut kādu entuazismu, aktivitāti un gatavību mesties tajā un ieguldīt no sevis gana daudz?

Bet varbūt pie vainas vairāk ir vecums, vienkārši, cilvēkiem, kas vairs nav skolnieki, neizbēgami ir daudz vairāk laika (jo sevišķi pašreizējā ekonomiskajā situācijā) jāvelta citām dzīves problēmām, un viņi ir pārāk gurdeni, lai veltītu entuazismu un enerģiju?

Vai varbūt pie vainas ir pašas kurbijkurnes kā larpu resursa nīkšana ārā (HP grāmatas galu galā beigušās), un tas vairs neuzrunā tik plašu cilvēku loku, tāpēc pašlaik viss ir reducējies uz kaut ko tādu lokālu?

Bet varbūt viss ir tāpat kā pirms pieciem vai vairāk gadiem, un mēs vienkārši ņerkstam?

[Durbals]

Cik man zināms, "krīze" nozīmē situāciju, kur uz priekšu var tikt vienīgi tad, kad izmaina savu domāšanu, jo līdzšinējā sevi ir izsmēlusi.

Piedāvāju ķecerīgu, bet nopietnu jautājumu: a ko mēs visi šeit vispār darām?

Jeb citiem vārdiem - kādi ir mērķi?

Lūk, daži piemēri.
Ja cilvēkiem mērķis ir izklaidēties (kā vienam otram no tiem pieminētajiem, kuri nepakļaujas noteikumiem, lieto ugunsdziras utt.), tad skaidrs, ka tādam cilvēkam LARP nebūs ilgstoša nodarbe. Viņiem vispiemērotākās ir kompānijas tipa spēles, kā, piemēŗam, www.Freeformgames.com - kuras ilgst 3...4 stundas, domātas ballītei, tusiņam.
Starp citu, ceru pats drīzumā pabeigt savu versiju ar nosaukumu "Jaunkurzeme", par hercoga Jēkaba laikiem - varbūt te varēšu atrast beta-testētājus? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Šo spēli var padarīt par (kaut nelielu) ienākumu avotu. Un tas, lai arī varbūt riskanti, kā jau viss, kas ar komerciju saistīts, varbūt varētu ienest zināmu dzīvības dvesmu Latvijas larpiešu aprindās.

Ja tā ir ieiešana fantāzijas virtuālajā realitātē, tad kino vai jaunākā datorspēle būs spēcīgs konkurents, jo prasa mazāk resursu - un ne tikai! Man ir dēls programmētājs, kurš caurām dienām spēļukus spēlē. Reiz aicināju aiziet paLARPot - vai zināt, ko viņš atbildēja? Tas viņam esot par šerpu. Labāk, ka PC skrīns kā interfeiss pa starpu. Ko tas nozīmē? LARP prasa zināmu drosmi, kuras daudziem vienkārši pietrūkst. Un ir jāatrod, kā jaunu cilvēku ieiešanu LARP vidē padarīt interesantāku, aizraujošāku un varbūt arī mazāk stresainu.

Pats divreiz gribēju piedalīties brīvdabas spēlēs, taču kaut kas traucēja. Tad vienugad nolēmu - tagad vai nekad, un, tā kā Latvijā sezona bija noslēgusies, aizbraucu uz Lietuvu. Teikšu tā - salīdzinājumā ar "Gredzenu pavēlnieku", kura nobeigumu pavēroju Lilastē, tas bija visai šķidrs, taču pirmajai reizei derēja braši. Un ko es atradu? To, ka bail rīkoties, kad jāveic izšķirošā darbība (biju iecerējis noslaktēt vienu ļaunu ekspluatatoru). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Kad sadūšojos, bija par vēlu. Citi bija pasteigušies...

Pēc mana redzējuma, LARP ir lielisks variants, metode, kā iziet ārpus savas šaurās pasaulītes robežām, kā izkopt kaut kādas iemaņas, ko reālā dzīvē izdarīt daudz grūtāk. Vārdu sakot, izmantot brīvdabas lomu spēles kā psiholoģiskus treniņus. Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc nevienā no forumiem, kurus esmu apmeklējis, par to netiek runāts. Jo, ieguglējot "lomu spēles", uzreiz var novērtēt, cik plaši tās tiek izmantotas biznesa pasaulē.

Ko ar to gribu teikt? To pašu, ko man teica Aļohins: spēlētāji mēdz iesēsties vienās un pašās sliedēs. Ja orks, tad orks; ja elfs, tad tikai elfs. Cilvēka lomu spektrs nepaplašinās, jaunas iemaņas neattīstās, un ar laiku sāk zust garša. Nekā jauna. Protams, būs vienmēr cilvēki, kuriem nepietiks dūšas iesēsties nepierastā lomā, un tur grūti ko mainīt. Bet, ja piedomātu tieši pie spēles kā treniņa aspekta, tad varbūt varētu iesaistīt, teiksim, izglītības sistēmu? Manuprāt, nav labāka līdzekļa, kā apgūt, teiksim, vēsturi, kā iesaistīt skolēnus lomu spēlēs, sākot ar savu kventu rakstīšanu un beidzot ar jaunu spēļu izstrādi.

Protams, te ir vesela gūzma jaunu šķēršļu. Bet varbūt tieši šeit ir tas lielakāis solis uz augšu? Jauns izaicinājums un jaunas izaugsmes iespējas? Arī iespējas piesaistīt zināmu finansējumu, kaut vai tad, kad izdosies ieinteresēt kādu TV kanālu? Protams, tas prasīs arī citu jomu speciālistu iesaistīšanu spēles meistaru komandā (pedagogi, psihologi) - jā, saprotu, ka tas ir far out, bet slikts esot tas ierindas orciņš, ka negrib kļūt par nazgulu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif)

Galu galā - tās bija vienīgi manas fantāzijas. Atkārtošu jautājienu: kādi ir Jūsu mērķi šajā tik aizraujošajā un vērtīgajā jomā? Jo virzība uz priekšu notiek tikai tad, kad cilvēkam ir konkrēts mērķis. Un, kā NLP meistari saka, "pareizi nospraustiem mērķiem piemīt tā apbrīnojamā īpašība īstenoties it kā pašiem no sevis".

GV
www.laimesskola.lv

[Kamazs]

Izmantot LARPus (un droši vien citus RPG paveidus) darbam ar problemātiskiem bērniem par laimi nav nekāda jaunā teritorija. Kad viesojos Vācijā RPG/LARP-conā Mittelpunktā vismaz viens tāds geimmāsters bija, viņš arī par to lasīja lekciju. Pieņemu, ka tā ir ļoti populāra lieta "rietumos" (lasi: valsts/Eiropa par to maksā). Un droši vien efektīva, ņemot vērā, ka "problemātiskajiem bērniem" svarīgākais ir lai ar viņiem darbojas, nav svarīgi kā.

Tiesa man personīgi liekas, ka LARPam vai RPG tomēr primāri jābūt ar vienu mērķi - radīt phunu, tobiš izklaidēt, sagādāt labu laika kavēkli. Piesiet tam citas funkcijas - izglītot, reklamēt produktus, audzināt etc. ir, protams, inčīgi, bet es personīgi tādam pasākumam nekad neuzticētos. Sajūta, ka kāds ar konfekti grib iemānīt tableti. Ne gluži nepareizi (pieņemot, ka tā ir laba tablete), bet kaut kā divkosīgi tik un tā.

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 20.06.2010 18:36

[Durbals]

Woow! Jūtos pagodināts par tik daudzām atbildēm! Paldies!
Katram gadījumam maza deklarācija:
Nebūt neesmu še nācis visus bīdīt "sabiedrībai derīga darba gultnē". Neslēpju, ka vēlos pārbaudīt, vai te kāds neatrastos tāds, kam interesētu šāds darbošanās virziens. Labi zinu, ka tādi pasaules lāpītāji kā es ir drīzāk kā retas mutācijas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) - ja atradīšu vienu vai divus, būšu pārlaimīgs. Un pat ja nevienam tas šeit nerezonē, just fine - es būšu ĻOTI apmierināts arī tad, ja jebkādā veidā - kaut druscīņ - atbalstīsiet manus kuslos centienus.

Piemēram, kaut ar labu padomu palīdzēsiet saorganizēt kādu spēli, pasākumu, utt., kas vērsts uz skolu jaunatnes piesaistīšanu. Jūsu pašu phuna rāmjos!

Protams, vienlaikus es apzinos, ka šādas aktivitātes var būt neierastas. Varbūt kāds ir pieradis piedalīties domubiedru lokā, kur visi ir savējie - un te atnāk viens un aģitē apgūt jaunas teritorijas... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/dwarf_a.gif)

A kādēļ? A tādēļ, ka:
1) pienāks jauni interesenti, būs vairāk tautas,
2) spēlēm u.c. pasākumiem varēs piesaistīt finansējumu, kā jau Kamazs pieminēja Vācijas sakarā. Cits levels!
3) sakiet, ko gribat, bet nu ir patīkama tā sajūta, kad kāds tev pienāk klāt mirdzošām acīm un saka: "Man patika! Paldies!" Un jūs to piedzīvosiet (protams, ar atrunu, ka izdosies izdzīvot tepat un nebūs steidzami jālaižas tālumā maizīti pelnīt...).
4) tā ir vakcīna pret stagnāciju (zemāk pakomentēšu).
5) jebkurā gaadījumā tie, kam tie jaunie apvāršņi spriežas kaklā, nebūt nebūs spiesti kaut ko mainīt savos ieradumos. Vēlos skaidri pateikt - tas, ka es te pilinu ausīs par sociāliem projektiem, nenozīmēs sliktāku attieksmi pret tiem, kuri grib dzīvot tālāk tāpat kā līdz šim. Brīnišķīgi ir jau tas vien, ka jūs visi te esat, ar jums var parunāties - un ļoti iespējams, ka atradīsies pieredzējuši dalībnieki, ja tiek uztaisīts kaut kas labs. Ko vēl vajag? Vienkārši vēlos pievienot vēl vienu aktivitāšu virzienu tiem, kam tas interesē. Labi?

(...) Tiesa man personīgi liekas, ka LARPam vai RPG tomēr primāri jābūt ar vienu mērķi - radīt phunu, tobiš izklaidēt, sagādāt labu laika kavēkli.

Tieši tā! Bet kāpēc gan lai tas nenestu vēl papildus labumu?

Un vispār - vai nevar iedomāties, ka es te piedāvāju vienu jaunu, specifisku larpu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pirate.gif) Tādu, ko krievu mēlē sauc par вялотекучку - izstieptu ilgākā laikā, iesaistot šajā larpā arī sociālās/ped sfēras spečukus? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) .

Un vēl. Phuna ziņā ir divas galējības. Vieniem pilnīgi pietiek ar "pliku" phunu, un nekādi jēgas jautājumi viņus nesatrauc - atšķirībā no otrajiem. Tiem atkal ir tā, ka visu laiku vajag ko jaunu, un kad jaunais iepazīts, neizbēgami sākas domas: kāda tam jēga? Ja dziļāka jēga netiek atrasta, viņi metas uz ko citu, kas ir vai nu jauni iespaidi, vai šķiet jēgpilnāk. Tie, protams, ir skalas galapunkti, un ir arī starpstāvokļi, taču sāls tāda, ka jebkurā interešu grupā - un lomu spēles, fantasy un rekonstrukcijas navizņēmums - tie virzītāji, ideju ģeneratori, lielākie entuziasti un GM-i noteikti vairāk ir atrodami starp otrajiem.

Līdz ar to: ja darbošanās kļūst pašmērķīga, viņi ar laiku zaudē interesi (vai, iespejams, jūtas vīlušies, ka citi ir "pārā inerti") un aiziet. Paliek pirmie, bet viņiem pēc dabas pietrūkst tās dzirkstelītes, lai visu attīstītu, un pamazām sāk mākties virsū garlaicība... Es te, protams, mazliet sabiezinu krāsas, lai doma būtu skaidrāka, bet tāda tendence ir vienkārši likumsakarīga.

Piesiet tam citas funkcijas - izglītot, reklamēt produktus, audzināt etc. ir, protams, inčīgi, bet es personīgi tādam pasākumam nekad neuzticētos.

Jūs to tāpat jau visu laiku darāt, tikai neapzināties. Lūdzu piedošanu, ja kādu esmu aizskāris, vēršot uz to uzmanību...
Pirms nedēļas runāju ar vienu lēdiju atceļā no pasākuma Vakarbuļļos. Viņa izteica tādu kā neziņu, kāpēc viņai pārgājusi interese par larpiem. Mana atbilde ir: viņa ir no tiem paņēmusi to, kas viņai bija aktuāli, un viss. Vairāk nav tik lielas vajadzības. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi cilvēki atnāk un pēc kāda laika aiziet.

Es jau no pirmās dienas redzēju, cik efektīvi lomu spēlēs var uztrenēt visādas iemaņas, atbrīvoties no kompleksiem utt. To pašu savulaik redzēju aikido klubā 5 gadu garumā: atnāk cilvēks, it kā trenēties austrumcīņas, daudz ko apgūst, noliek eksāmenus līdz pat N-tajai jostai un... pazūd no redzesloka. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš(-a) tur ir ieguvis to, kas personības attīstībai bija personīgi aktuāli un tālāk iet nebija vairs motivācijas. Un to, kā cilvēki mainījās gada laikā, esmu redzējis visai uzskatāmi.

Sajūta, ka kāds ar konfekti grib iemānīt tableti.

Ar ko atšķiras larps "ar tableti" no parasta? A ne ar ko! Turklāt ne jau jūs te būsiet tie, kam tā "tablete" domāta, bet tiem, par kuru piesaistīšanu es te runāju. Turklāt arī viņiem var atklāti pateikt, lūk, šī spēle jums var dot tādu un tādu labumu.

Starp citu, ja Tev, Kamaz, nepatīk tablete, ko kāds grib iemānīt, tad gribu atgādināt, ka ar tādām - turklāt ne jau ar pozitīu efektu - ir pārpilna TV, kinofilmas, avīzes un rokmūzika, par reklāmam nerunājot! Uz tā fona (kur hipnoze ir nebūt ne kaitīgākais elements - varu pakomentēt, ja vajadzīgs!) kaut kādas iespējamas manipulācijas larpos ir - pilnīgas pupu mizas...

ja cilvēks pa īstam priecājas par savu dzīvi tad viņam nerodas vēlēšanās "glābt pasauli"

Mana pieredze ir gluži pretēja. Protams, atzīstu, ka man tāda "pasaules lāpīšanas" indeve tiešām radās pēc iziešanas caur absolūto melno caurumu un intereses zudumu par dzīvi - bet tikai tad, kad biju ticis daudzmaz laukā. Taču tad man radās spēcīga vēlēšanās padalīties dzīvotpriekā ar citiem - jo it sevišķi šajā gadījumā taču nav tā, ka atdod un mums paliek mazāk - pat otrādi.

Neesmu pārliecināta, ka es, personīgi, vēlētos šai savai izklaidei pievērsties profesionāli.

Vai tad es to tiku prasījis? Tas jau esmu es, kas to vēlētos izdarīt.

Tas ir pavisam savādāk, kā saka, darbs ir darbs, un vaļasprieks ir kas cits.

Aiaiaiai. Vēl viens cilvēciņš, kam (tāpat kā man...) ieborēta pilnīgi nepareiza dzīves stratēģija... Steidzami palasi rakstu sēriju "Darbs, ko veikt esam dzimuši"!!!
Es esmu staigājoša ilustrācija tam, ka tā dzīvot un strādāt nevajag. Un tici, kad 40-50 gadu vecumā nāk atskārsme par izniekotu pusi dzīves, ir gan nejauki, gan grūti mainīt.

Vienreiz strādāju izdevniecībā par maketētāju. Darbs cauru dienu pie datora, bīdot klucīšus, bildītes un tekstus. Tikko pārmij pāris vārdus ar blakussēdošo kolēģi, izskrien šefiene un dusmīgi bola acis. Kādēļ tur tiku strādājis? Nu, kā saka, darbs ir darbs... Vienu rītu pieceļos, bet kājas ļimst, speka nav, nevaru izvilkties laukā no mājas. Tobrīd apmeklēju hipnoterapijas semināru ciklu, tāpēc, dabiski, prasīju savai zemapziņai, kas par lietu. Atbilde bija momentāna un tieša: "Darbs riebjas"! Kamēr biju jauns, pietika enerģijas, ko tādā veidā dedzināju, strādājot neinteresantu darbu naudas dēļ. Tagad esmu vecāks, enerģijas maz, un to vairs vnk nevaru izturēt... Ja kādreiz sastopat pārdevēju, ierēdni, skolotāju, utt., kas darbā ir nīgrs un burkšķ uz klientiem, tad ziniet - arī viņam ir ieborēta nepareiza pieeja darbam.

Dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu naudas dēļ - turklāt paradokss ir tāds, ka ilgtermiņā darbs, kas sakrīt ar kādu no vaļaspriekiem, dod arī labākus ienākumus. Pie kāda ārsta (pavāra, galdnieka, utt.) iesiet? Pie tā, kuram darbs ir vienīgi peļņas... nu, varbūt vēl prestiža... avots? Vai pie tā, kam tas ir aicinājums, sirdslieta un dzīves misija? Vienīgi pēdējā variantā cilvēkam pietiek entuziasma visu laiku papildināt zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju - un izstarot optimismu. Esmu šādus cilvēkus saticis pat Latvijā, lai gan Rietumvalstīs tādu, nenoliedzami, ir vairāk. Pasvītroju - ne tāpēc, ka viņiem dzīves līmenis augstāks, tas nozīmētu sajaukt cēloņus ar sekām.

Protams, pilnīgi iespējams, ka Tev īstais aicinājums patiesībā ir pilnīgi cits, to es (vēl) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif) nevaru zināt.

LARPi un pročās šāda tipa spēles darbojas tikai tad, ja dalībnieki paši GRIB tās spēlēt.

Uhu. Iedomājos gan, cik grūti būtu piespiest skolu tīņus piedalīties, teiksim, airsofta larpā. Ai, kā būtu jānomokās... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/shoks.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/elfs.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/zorro.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/bow_arrow.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/medieval.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/dwarf_a.gif)
Viss atkarīgs no tā, kā to pasniedz.

...tas (...) būtu okei ja sāktos no tās sabiedrības kurai tas ir darbs. tad moš kāds no "neformāļiem" varētu pamēģināt.

Ja tā varētu... Bet tas laikam ir tāpat kā tu, piemēram, spēlē ej izpildīt kvestu, un, lūk, tev nāk pretī rūķu bariņš un nes pretī artefaktu uz apzeltītas paplātes.
Ne-e. Būs mums jāpastrādā, lai "viņus, kam tas ir darbs" pārliecinātu. Jo ieviešot jebkādas novitātes, jārēķinās ar pretestību.
Vistrakākais, ar ko ir nācies saskarties pēdējā laikā, ir tas, ka caurmērā visvairāk pretestības cilvēki izrāda tad, kad kāds mēģina palīdzēt padarīt viņu dzīvi labāku. Pat tad, ja tas ir iemesls, kādēļ šis cilvēks aizgājis pie speciālista uz konsultāciju. Paradokss, bet pārbaudīts fakts. Ar to jārēķinās, tā tas vienkārši ir.

Vēlreiz atvainojos par gariem rakstu palagiem... Ceru, ka nebija garlaicīgi?

Šo rakstu rediģēja Durbals: 21.06.2010 22:07

[Beppo]

Uhu. Iedomājos gan, cik grūti būtu piespiest skolu tīņus piedalīties, teiksim, airsofta larpā. Ai, kā būtu jānomokās... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/shoks.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/elfs.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/zorro.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/bow_arrow.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/medieval.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/dwarf_a.gif)

Smagi apšaubu, ka tādiem pusaudžiem būtu baigā vēlme piedalīties kā civilistiem. Savukārt airsofta ieroči maksā nevāju naudiņu.

Ja tā varētu... Bet tas laikam ir tāpat kā tu, piemēram, spēlē ej izpildīt kvestu, un, lūk, tev nāk pretī rūķu bariņš un nes pretī artefaktu uz apzeltītas paplātes.
Ne-e. Būs mums jāpastrādā, lai "viņus, kam tas ir darbs" pārliecinātu. Jo ieviešot jebkādas novitātes, jārēķinās ar pretestību.

Aha. Tikai spēlē tu esi motivēts iet izpildīt kvestu.

Ēm, Durbal, kā tu īsti iztēlojies izglītojošas/audzinošas lomu spēles? Nu, ar saukli, ka tagad, bērni, mēs spēlēsimies lomās, tā apmēram?

Un. Negribi izstrādāt un piedāvāt attiecīgajām iestādēm programmu, piemēram, vēstures skolotāju tālākizglītības kursiem par lomu spēļu mācību metodi? (Neņem ļaunā, ja pats sen to esi izdomājis vai pat kaut kur iepriekš to teicis.)\

P.S. Un beidz spamot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Beppo: 21.06.2010 23:43