Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Sindra]

OOC - Ļoti atvainojos par savu nozušanu. Biju sagrābusies vairāk darbus nekā spēju padarīt. Ceru, ka te vēl kāds ir un varam doties tālāk. Solu laboties un vairs tik nelietīgi neizzust. ^^

Tā jau bija gluži profesionāla pieeju nekārtību likvidēšanā.
Tora dūre, protams, pievērsa viņam pļēgura uzmanību. Nedaudz apdullis viņš blisinājās tik ar acs kaktiņu manīdams, ka pie raganas nāk klāt arvien jauni un jauni cilvēki un visi vairāk izskatījās pēc tā sievišķa draugiem nevis viņa atbalstītājiem.
Tas dziedonis, kas sāka tirināties apkārt izskatījās, ka vienīgais bija viņa pusē, tādēļ vīrelis lēnām bīdījās prom no Grētas un pārējiem un izlikdamies, ka Tonija dziesma viņu aizrauj, pēkšņi sāka enerģiski ritmā sist plaukstas un kāju līdzi jaunajai dziesmai un drīz vien viņam pievienojās arī citi apmeklētāji. Nez no kurienes priekšā noliktais alus kauss likās daudz kārdinošāks par Grētu un nepatikšanām, kas varēja sanākt sienoties klāt pesteļotājai, burves pielūdzējs bīdījās vēl tālāk prom kaut kur tuvāk krogus meitām cerēdams saņemt solīto bučiņu. Nu dziesmā taču tā bija teikts. Ka viņam būs bučiņa.

Krodzinieks tikai paraustīja plecus un kad jau nekāda skāde nebija notikusi, tad nebija ko satraukties. Vakara cēliens bija strauji pietuvojies un darba bija pilnas rokas. Tādēļ nebija laiks īpaši ilgi iespringt uz atgadījumu, kas varēja izvērsties par ko netīkamu, bet tomēr neizvērtās.

Pēc brīža Bernadete tika pie savām vakariņām un bērzu sulas.
Krogā atkal bija iestājusies parastā ikdiena. Trauku šķindēšana, kausu saskandināšana. Skaļākas un klusākas sarunas un saule, kas rietēja aiz apvāršņa arvien vairāk tuvinot to mirkli, kad piedzīvojumu meklētājiem būs jādodas uz vecajām dzirnavām.