Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Sindra]

Vils varēja vienoties ar tirgotāju par abiem pieņemamo beidzamo andeles variantu. Un burvis bija ieguvis savā īpašumā vasaras apmetni, savukārt tirgotājs izskatījās apmierināts un priecājās, ka nu viņam ir uzradies jauns patstāvīgais pircējs.
Ar smaidu viņš pavadīja abus vīriešus un rokās pasvārstīja naudas zuti, kas nu bija kļuvis daudz smagāks. Redz kāda veiksmīga diena!

Krogū varēja nonākt bez starpgadījumiem, tieši laikā, lai sastaptos ar starpgadījumu krogā, kad Grētas jaunais pielūdzējs pēkšņi atrāvās no meitenes un ar pirkstu bakstīdams uz viņas pusi nelabā balsī brēca:
"Ragana, ragana! Viņa mani tikko nobūra!"
Un patiesi! Tagad no dzērāja mutes plūda nevis alkohola dvinga, bet patīkama cūkas cepeša smarža.
Bet tas, protams, nemainīja lietas būtību, ka Grēta tika apvainota pesteļošanā un ja kliedzējs ātri vien netiks apklusināts, tad ieradīsies pilsētas sardze, kas noteikti vēlēsies ar jauno burvi aprunāties par dienestu Telsetas labā. Un tas nesolīja viņai neko labu, ja atklātos, ka meitene spēj uzburt ne vien cūkas cepeša smaržu, bet arī uguns bumbas.