Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Urdrunir]

Persijs! Tonijs sajūsmināti raudzījās dažos aizdomīgos un dažos pārsteigtos acu pāros. Mēs tā varētu viņu nosaukt, kad viņš izšķilsies. Nezin kāpēc bards bija pieņēmis, ka pūķēns būs vīriešu dzimtes. It kā jau jēdzīga iemesla nemaz nebija. Piemiedzis ar aci krogusmeitai un sparīgi ar karoti pārvietojis sautējumu no bļodiņas savā vēderā, puisis atgriezās pie sava amata,- mēģināja salikt kopā biedru reizēm atšķirīgos viedokļus.

Tātad darām tā! Paēdam, padzeram. Kas grib, tas aiziet līdz templim. Kam vajag, tas paklejo pa tirgu. Mūsu nezināmais pētnieks ir pietiekoši gudrs, lai bez kļūdām prastu uzrakstīt zīmīti un viņš var atļauties nopirkt pergamentu. Mēģināsim viņu neaizbiedēt un klausīsim un iesim pie viņa vakarā. Tiekamies tur! Un centieties pa to laiku neiekulties piedzīvojumos. Tonijs pats reti apmeklēja dievkalpojumus. Viņš regulāri atstāja pāris naudiņas no piedzīvojumiem Veja tempļa kolektē, bet citādi templis bija skatuve no viņa atšķirīgiem aktieriem. Tonijs arī bez vajadzības neklīda pa tirgu. Lielā pilsētā veikli kabatzagļi. Un Bernadete. Tonijs labāk iestrēbs vēl krūzīti sulas, kamēr pienāk vakars.