Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Romija]

Kad tika atnests ēdiens, Bernadete atkal apsēdās, it kā tā būtu pavisam normāla padarīšana - aizmirst par pusdienām kā svarīgāka dēļ. Viņa paņēma olu un iestūķēja jau tā papilnajā somā. Tas jau bija pārbaudīts, ka tā nav nekāda trauslā, ka būtu jāuztraucas par sasišanu no nēšašanas somā, pie tam, ja ievīsta un nes prātīgi. Nolikusi somu tuvu, Bērnija ķērās pie ēšanas, atstājot pergamenta apskati burvju ziņā.

"Kas gan tur tik īpašs?" viņa nesaprata, turpinādama ēst. "Viņš droši vien negrib lieku uzmanību, kad bariņš ļaužu sāk publiskā vietā iztaujāt par to olu!" Bernadetei nebija nekādu aizdomu par pētnieka nolūkiem. "Varbūt jau ir kādreiz dabūjis pa ādu par to, tāpēc kāda nomaļāka vieta, " paraustījusi plecus, Bernadete ar maizi saslaucīja paliekas no šķīvja. "Varbūt tas tur iekšā dzird un tas nenāktu pētniekam par labu veselībai!" Pēc tādas atklāsmes Bernadete pievērsās savai somai un sāka viņai čukstēt kaut ko no sērijas - mēs tev pāri nedarīsim.