Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Urdrunir]

Ko tu, ko tu! Šķelmīgi smaidot iedūdojās Tonijs. Viņa pirksti izklaidīgi skrēja pāri mandolīnas stīgām, bet mute klusi smaidīdama dungoja zem deguna pāris vienkāršas notis. Ja nebija aizņemta smaidot krogusmeitai vai iestrēbjot pavisam mazu malciņu no bērzu sulām. Ar medu. Tonijs vienmēr piedalījās dzerstiņos, bet viņa kauss vienmēr bija pilnāks nekā viņa sarunu biedriem. Un viņš vienmēr smaidīja krogusmeitām. Patiesībā viņš smaidīja visiem, ja vien bija tāda iespēja.

Tonijs Kalabreze mēdza pat uzsmaidīt zelta olai, kad iegrima skaļos sapņos ar biedriem par pūķi, kas varētu izšķilties. Viņš šad un tad mēdza aizrautīgi tiem stāstīt cik interesanti tas būtu, ja viņiem piederētu pūķēns. Kaut arī maziņš. Jau no paša sākuma bards bija sajūsmināts, ka pie viņiem nonācis tāds īpašs dārgums. Grupiņa jautru avantūristu bija labi. Bet grupiņa jautru avantūristu ar pūķi bija spēks. Tonijam avantūras patika. Viņš uzskatīja, ka ir dzimis laimes krekliņā un tāpēc visur, kur viņš iet, priekšā gaida piedzīvojumu un bagātības. Lai arī Tonijs nebija pats agresīvākais sitējs vai gudrākais būrējs, un pat ne prasmīgākais dziednieks, viņš nevairījās kontaktu ar zināmiem un svešiem cilvēkiem. Viņš sveicināja satiktos cilvēkus uz ceļa, ziņkārīgi uzklausīja baumas krogā, ziņkārīgi līda alās un cietokšņu drupās, kur varēja būt noglabāti pāris lieki zelta gabali, kuri vairs nevienam nepiederēja. Ja tā labi padomā, tad Tonija vienīgās īstās bailes, kuras biedri bija pamanījuši, bija zaudēt balsi. Tāpēc arī viņš vienmēr nēsāja stingru metāla stīpu ap kaklu, lai nejauša garote nepārvelk strīpu viņa muzikanta un muldoņas talantam. No otras puses nebija jau tā, ka Tonijs īpaši bieži iedzīvotos ienaidniekos.

Apsēstas dzirnavas, dārgā Grēta, ir tieši visinteresantākās vēlu vakaros. Ja nu... Tonijs pieklusināja balsi līdz klusam, sazvērnieciskam čukstam, bet viņa acīs dejoja smieklu velniņi. Ja nu mūsu pētnieks ir spoks!?