Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[eziic_miglaa]

Grēta malkoja bērzu sulas. Viņa gan būtu devusi priekšroku avota ūdenim, taču tam kausam, kuru viņai atnesa pirms sulas, bija bijusi dīvaina piegarša. NE gluži tāda, kāda Grētai patiktu, tāpēc burve nolēma pasūtīt ko citu tā vietā. Turpat, līdzās viņas rokai gulēja arī svaiga kanēļmaize, taču burves skatiens šobrīd bija pilnībā pievērsts durvīm, kas tikko bija aizcirtušās aiz ziņneša. Pēc brīža, kad tapa skaidrs - puika vairs neatgriezīsies, viņa pievērsa uzmanību atstātajam pergamentam. Tikmēr biedri bija sākuši apspriest dienas plāna izmaiņas.

Un ko pēc tam? viņa, pabeigusi savu sulas kausu, nolika to uz galda un pabīdīja pergamentu uz savu pusi, pie reizes pagriezdama to tā, lai varētu vēlreiz izlasīt, kas uz tā rakstīts, ar burtiem pareizā virzienā. Doma par staigāšanu pa tirgu līdz pat vakaram nebija īsti Grētas gaumē. Ir tikai pusdienlaiks. Es neesmu līdz galam pārliecināta, ka mums ir tik šaušalīgi biezi maki, lai tirgū veselu pusi dienas būtu interesanti...

Viņa novietoja pergamentu atpakaļ tā sākotnējā pozīcijā, gandrīz tieši tā, kā to uz galda bija nolicis zēns. ... un, ja reiz mums jādodas uz, kā stāsta, apsēstām dzirnavām gaidīt kaut ko, kas tikko vienreiz jau neatnāca, varbūt ir vērts turp aizdoties, kamēr vēl gaišs... Ja nu pētniekam gadās neatnākt vēlreiz, būsim vismaz sapratuši, kur atrodamies.