Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Elony]

Iepirkšanās... Tors saviebās.
Vislabāk viņam patika iepirkties ātri - atrodi ko tev vajag un nopērc. Bet diemžēl tirgū tā nebija, tirgus bija meklējumi. Staigā apkārt, meklējot preci ko vajag, pie tam vislabāko un lētāko. Arī kaulēšanās ar pārdevējiem viņam pie sirds negāja, lai gan bieži vien bez tā iztikt nevarēja, jo tirgoņi jau mēdza prasīt daudz vairāk kā paši pirkuši. Galu galā, viņam bija soma, kurā ceļojot viņš turēja segu un ēdienu. Nesen, kopš sācis strādāt grupās, sagādājis jaunas drēbes, kas vēl nebija novalkājušās. Nebija prātā nekā tāda, ko derētu pirkt, bet garlaicības un kompānijas pēc var jau aiziet.

"Ja tirgus, tad tirgus." viņš noteica un pasūtīja sev pusdienas, kas sevī ietvēra lielu, sulīgu, uz uguns ceptu gaļas gabalu un trīs ceptas olas, piedevās viņš gribēja lielu porciju kartupeļu biezputru, pārlietu ar mērci, un dārzeņu salātus, arī krietnu devu To visu vajadzēja kaut kā izvietot uz viena liela šķīvja, kopā ar trim vai četrām rudzu maizes šķēlēm. Un vēl viens kauss alus, kas palīdzētu to visu skalot uz leju.
Tors ēda par diviem vai trim cilvēkiem, katru reizi, kad bija tāda iespēja (un bieži dzēra par visiem desmit). Iespējams, tas arī bija iemesls, kāpēc bez drēbēm un zobena viņam nekas cits arī nepiederēja. Lai nu kā, resnāks viņš nepalika, jo pēc paša vārdiem, viss ēdiens pārstrādājās enerģijā, kuras, pēc dažu domām, puisim noteikti bija pārāk daudz.

Šo rakstu rediģēja Elony: 07.05.2010 15:54