Lindleira II "Kā izperēt pūķi?", [GM][PZP] fantasy: piedzīvojumu meklētāju piedzīvojumi Opcijas

[Sindra]

Telsetā šodien bija jauka diena. Saule sildīja, ja vien pagadījās patrāpīties viņas staru lokā. Ēnās gan varēja just, ka vēl ir tikai agrs pavasaris. Tā saucamais sulu mēnesis. Pēc ziemas pamazām no zemes spraucās ārā jaunā dzīvība zāles veidolā. Tāpat arī kokiem parādījās jaunie pumpuri, taču vēl bija pēdējais mirklis, kad varēja savākt gardās sulas. Ar to gan parasti nemēdza nodarboties piedzīvojumu meklētāji.
Taču piedzīvojumu meklētāji varēja sulas pasūtīt krogā, kur tās bija pieejamas arī tiem, kuriem pašiem nemaz prāts nenesās uz kociņu urbšanu un pilienu skaitīšanu, kas dienas laikā traukā ietecējuši.

Krogā bija kā jau ap pusdienslaiku. Ne pārāk daudz ļaužu. Vakara iedzērāji vēl nebija ieradušies. Tik vien tādi pāris pilsētas ciemiņi sēdēja pie galdiņiem izlikdamies ar kaut ko briesmīgi aizņemti. Un īpaši nepievērsa uzmanību pārējiem kroga apmeklētājiem. Vai arī izlikās, ka nepievērš uzmanību.
Tāpat pie sava galdiņa sēdēja arī pūķa olas īpašnieki. Gaidīdami, kad ieradīsies viņu noslēpumainais pūķu pētnieks.
Tomēr izskatījās, ka viņš patiešām grasās arī turpmāk palikt noslēpumains, jo bija jau krietnu brīdi pāri noteiktajam laikam, bet neviens tā arī nenāca.

Kad jau prātā sāka rosīties domas, ka nav vērts kavēt laiku, kroga durvis pavērās un pa tām ieskrēja sīks puišelis. Ātri pārlaidis skatienu telpai, viņa skatiens apstājās pie piedzīvojumu meklētāju grupiņas un veikli pieskriedams pie viņu galdiņa puisis nometa uz tā pergamentu un prom bija. Laikam jau nevēlējās, lai viņam sekotu vai uzdotu vēl kādus jautājumus.
Pergamenta saturs vēstīja:
Te jūsu (tālāk seko svītrojums. Apakšā izskatās, ka kāds mēģinājis rakstīt savu vārdu, bet pārdomājis un to sašvīkājis.) ... pētnieks.
Tagad nevaru ierasties. Tiekamies vakarā pie vecajām dzirnavām.

Telsetā, protams, bija vecās dzirnavas. Tās bija pamestas nu jau labu laiku, jo ļaudis baumoja, ka tajās ieperinājies kaut kas nelāgs. Kaut kāds spoks, vai cits mošķis. Kas to, lai zin. Kamēr dzirnavas atradās tādu gabaliņu nost no pilsētas centra, tikmēr neviens par to nelikās ne zinis.

[Elony]

Kopš viņi atrada pūķa olu un noskaidroja, ka tā ir ļoti vērtīga, Tors bija labā omā. Lai arī sīkumos, kas saistīti ar pūka izperēšanu, audzināšanu un tamlīdzīgām lietām, viņš neiedziļinājās, tomēr apjēdza, ka no tā visa iznāks ļoti smuka naudiņa, daudz vairāk kā no vienkāršas zelta olas pārdošanas.

Vispār, kamēr vien Toru nespieda domāt, nebija paģiru, vai arī nebija jādara kas garlaicīgs un nesaprotams, viņš bija labā omā. Biedriem viņš nosacīti uzticējās un atļāva tiem ņemties ar olu kā grib, Tors jau bija brīdinājis, ka ja kāds mēģinās ar kopīpašumu nozust lapās - izraus kaut no pazemes un sakapās gabalos. Viņš uzskatīja, ka ar to pietiek, tāpēc var vairs par tādām lietām neuztraukties.

Tiesa, fakts, ka pūķu pētnieks neieradās, Tora omu drusku pamaitāja.
"Murmulis! Un kāpēc mums jāvelkas uz kaut kādām dzirnavām?" viņš īgni noteica un iedzēra malku no pasūtītā alus kausa. Diemžēl daudz dzert nevar, jo tad Toram uznāk kāre izaicināt citus uz roku laušanos vai dūru cīņām, vai vienkārši sakauties, ko viņš parasti atļaujas vakaros krogos. Bet tagad bija diena un priekšā bija plāni, kuros būtu jātur skaidra galva.
Bet ko darīt līdz vakaram, ja viņiem vairs nav darba kā vien pieskatīt savu dārgumu?