Larpu ētika, Zagļi, slepkavas, nacisti un narkomāni Opcijas

[bengalaas]

Pēdējā laikā, prātojot par to, ko es vispār gribētu larpot, man sanāk aizdomāties par larpu ētiku - par to, ko šķiet vai nešķiet pieņemami atspēlēt. Katrā spēlē ir gan labie tēli, gan ļaunīši. Ir cilvēki, kas parasti atspēlē vienu vai otru pusi, un ir tādi, kas savu pozīciju maina no spēles uz spēli (vai pat vienas spēles ietvaros).

Bet joks tāds, ka šie ļaunīši kaut kādā momentā sāk iedalīties pieņemamos un nepieņemamos. Piemēram, zagļi, nekromanti, narkomāni var būt fun un viss ir kārtībā, bet reizēm novelkas kaut kāda robeža, ka, nē, šitas gan vairs nav forši. Atspēlēt rasu naidu vai kaut kādus nacistus laikam tomēr skaitās nepieņemami. Personiski man nepieņemami sāk likties atspēlēt arī visādus reliģiskos rituālus - gan pseidokristietiskus, gan kaut kādus tīri fiktīvus fentezī kultus. Toties man liktos pieņemami paspēlēties uz robežas starp īstām un spēles emocijām, kas parasti tiek strikti nodalītas.

Kas jums liekas pieņemams vai nepieņemams? Vai larpam būtu jāpaplašina pieļaujamā robežas vai arī labāk spēlēties drošajā telpā iekšpus robežām - tā, lai neviens neapvainotos?

[Durbals]

... joks tāds, ka šie ļaunīši kaut kādā momentā sāk iedalīties pieņemamos un nepieņemamos. Piemēram, zagļi, nekromanti, narkomāni var būt fun un viss ir kārtībā, bet reizēm novelkas kaut kāda robeža, ka, nē, šitas gan vairs nav forši.

Interesanta doma, savādi, ka citus tas, šķiet, ne visai nodarbina. Vai var minēt (nenosaucot vārdos) kādu konkrētu ilustrāciju?

Šo rakstu rediģēja Durbals: 04.05.2010 14:44