![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto SLIM-us ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 12.01.04 Kur: Vientuļa klints kore bieza meža vidū ![]() |
Mans visu laiku miiljaakais dzejnieks Ojaars Vaacietis
Dziesminja par strazdu Es neprotu laist ziepju burbulju kraasainaas domas pie kafijas tases un zilganu actinju bezdibens tukshumaa verdziski izdomaat peerles un vispaar uz spogulju parketa griidas es esot kaajslaukja meerogaa prasts. Bet es svilpoju taalaak, jo es esmu buuris un manii ir apmeties strazds. Es neprotot izskaitljot satiktos ziedus un smaidus, un noticot parastai nopuutai es esot aizvests paar draudoshu juuru tik taalu, ka vairs arii ruudiitu vanagu aciim nekur neesot samanaams krasts. Bet es svilpoju taalaak, jo, kameer strazds manii nes mazuljiem paeest, man kaut vai tikai ar shuupulja dziesmu ir jaaizstaaj starzds Es nemiilot straadaat, jo pamaniits esot, ka rokas pa reizei gar saanim man kriitot kaa virves un pats reizeem gaazoties cilveeku priekshaa kaa pensijaa izdziits un eetrai pa graabienam gadiijies masts Bet es svilpoju klusi, jo manii ir beeres, jo prieciiga puishelja shaujamaa palaista prieciiga akmenja celjaa bij aizmirsies un saveejai muuzikai liidz pashai peedeejai spalvinjai atdevies strazds Šo rakstu rediģēja Geta: 25.02.2004 15:08 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 05:24 |