Krastodziņu karaliste — ATD, [GM][PZP][C] Fantasy Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Ar spēļu pārziņu laipnu atļauju piedāvāju jums savu spēli. :]

Krastodziņu karaliste

Iedzīvotāji

Cilvēki viņus dēvē dažādi — par sīkļautiņiem, sprīdīšiem, knariņiem, pundurīšiem un kā tik vēl ne, viņi paši sevi dēvē par mazļautiņiem vai bārbeliešiem un visus iepriekšminētos nodēvējumus ļoti ņem pie sirds. Lai nu kā, mazļautiņi tik tiešām ir apmēram sprīdi gari un vidējais iedzīvotāju augums ir apmēram 20 cm. Toties tas tiek kompensēts ar ilgu mūžu, kā minimums simts gadi. Vecākajam karalistes iedzīvotājam ir 175 gadi un viņš vēl it labi atceras tos laikus, kad vīns bija stiprāks un zemenes saldākas.

Patiesībā jau mazļautiņi visādā citādā ziņā nemaz tik ļoti no cilvēkiem neatšķiras. Viņiem ir savs karalis Bārbelītis V, kuram ir trīs meitas, vecāko sauc Arnika, vidējo Gundega, bet jaunāko Zemene (piedzima tieši Zemeņu svētku laikā). Vēl karalim ir septiņi padomnieki no kuriem viens ir Galvenais padomnieks; pašam sava Karaliskā sardze, armija un lērums ar kalpotājiem. Princesēm ir savas galma dāmas un auklītes. Karaliene gan pirms trim gadiem nomira un tagad Bārbelītis V valda viens pats.

Iedzīvotāji pamatā nodarbojas ar to pašu, ko cilvēki — zemkopību, lop- un kukaiņkopību, tirgošanos, kalšanu, aušanu utt. Ir savi alķīmiķi, kuri gan mēdz nākt klajā ar visādām trakām idejām, magi, dziesminieki, zagļi, dziednieki, visādu tehnisku lietu izgudrotāji un sarakstu varētu turpināt, bet jāļauj vaļa arī jūsu fantāzijai.
Viņiem ir savas pilsētas, ap kurām tuvāk un tālāk izvietojušies ciemi.

Ģeogrāfiskais novietojums un saimniecība

Karaliste atrodas tālu no cilvēku (jeb, kā mazļautiņi viņus dēvē — lielo lempju) apdzīvotām vietām, liela meža masīva dienvidu malā. Nosaukumu ieguvusi no tā, ka šajā vietā aug neparasti daudz krastodziņu krūmu, kas laikam iecienījuši smilšaino augsni. Lai no galvaspilsētas Varas nonāktu līdz valsts robežai (ej, kurā virzienā gribi) mazļautiņam jāiet ātrā solī apmēram trīs nedēļas cauru dienu un nakti.

Karalistē ir trīs vietas kur atrodas bagātas (mazļautiņprāt) rūdas iegulas, no kurām tad tiek iegūta rūda, ko tālāk apstrādā un izmanto dzelzs izstrādājumu ražošanai. Tiesa, pēdējos gados alķīmiķi pasākuši izdalīt dzelzi no zemenēm, kā rezultātā sākusies ar dzelzi sevišķi bagātu meža zemeņu audzēšana.

Otrs svarīgākais izejmateriāls ir smiltis, no kā tiek taisīts stikls. Tas tiek izmantots būvniecībā, ieroču, bruņu, vairogu, rotaslietu un mājsaimniecības lietu taisīšanā. Stiklinieks ir cienījama profesija un katrs meistars ir specializējies savā jomā un cieši noslēpumā tur izmantotās metodes.

Audumu, virvju un visādu tamlīdzīgu lietu ražošanai tiek izmantotas augu šķiedras, zirnekļu un tauriņu kāpuru veidotie tīmekļi.

Ak jā, klimats ir tāds kā mērenajā zonā.

Kultūra

Gadā notiek divi svarīgi pasākumi: Zemeņu svētki un Bārbeļu nedēļa.

Zemeņu svētki notiek jūnija beigās/jūlija sākumā, kad ir nogatavojušās zemenes. Sagatavošanās darbi notiek apmēram divas nedēļas, paši svētki trīs dienas. To laikā milzīgā daudzumā tiek patērētas zemenes un godināta Zeme un Daba, kura dod mazļautiņiem visu nepieciešamo dzīvošanai.

Bārbeļu nedēļa ir tad, kad uzkrīt pirmais nopietnais sniegs, kas iezīmē ziemas sākumu. Tās laikā tiek dzerts bārbeļu vīns (mazliet dod pat bērniem) un iedzīvotāji nododas visādiem ziemas priekiem. Uzskata, ka vīns un kārtīga izjārēšanās pa sniegu aizdzen prom slimības un ziemas tumsas radīto drūmumu.

Nu un pa vidam notiek dažādi citādi svētki, piemēram, ražas svētki, dzimšanas dienu svinēšana, karalistes dibināšanas diena…

Par kultūras savstāvdaļu neapšaubāmi var uzskatīt maiņu. Jebkurš sevi cienošs bārbelietis prot mainīties un viss tiek iegūts maiņas ceļā. Darbu var iemainīt pret pārtiku, stikla nieciņus pret audumu un tādā garā. Tiesa, ir jāpiesargājas, jo viltīgi mijēji spēs no tevis pēdējo kreklu iemainīt pret akmeni.

Kaimiņi

Krastodziņu karaliste nav vienīgā, kurā mīt mazļautiņi.

Ziemeļos dziļāk mežā plešas Formira Varenā impērija. Formirs Varenais pie varas nāca ziemā, kad nomira iepriekšējais karalis. Pagaidām ar Bārbelīti V viņš saglabā mierīgas attiecības. Impērijā lielā cieņā ir sēņu audzēšana un sēnes nu reiz bārbeliešiem trūkst, tāpēc tās tiek iemainītas pret dzelzi un stiklu, kas savukārt trūkst impērijai.

Dienvidos no bārbeliešiem atrodas Cīruļu karaliste. To pārvalda karaliene Zvārgulīte, kura ar Bārbelīti V uztur draudzīgas attiecības un ciešus tirdzniecības sakarus, jo šīs karalistes lielāko daļu aizņem pļava, līdz ar to ir īpaši izdevīgi audzēt kāpurus un zirnekļus un ražot no to tīmekļu šķiedrām kvalitatīvu audumu un izturīgas virves, un protams iemainīt pret to pašu dzelzi un stiklu un arī slaveno bārbeļu vīnu.

Par pašu spēli runājot…

Es varētu stāstīt vēl daudz un dikti, bet domāju, ka jūsu fantāzija strādā ne sliktāk kā manējā un dotā informācija ļaus tai izpausties visā krāšņumā. Jebkurā gadījumā varat uzdot jautājumus tepat pavedienā un es uz tiem pēc labākās sirdsapziņas centīšos atbildēt.

Spēles darbība sākas jūnija sākumā. Visu karalisti pāršalc ziņa, ka ir nolaupīta karaļa vecākā meita, topošā karaliene Arnika un tiek meklēti drosminieki, kas princesi atradīs. Atalgojums pēc vienošanās, bet Bārbelītis V zināms kā godīgs, taisnīgs un miermīlīgs karalis, tāpēc arī samaksa tiks pēc nopelniem.

Jūsu tēli ir tie drosminieki, kuri gatavi doties meklēt princesi. Anketas, lūdzu, man uz PZ.

KODS

[b]Vārds:[/b]
[b]Vecums:[/b]
[b]Izskats (bilde nav obligāta):[/b]
[b]Raksturs:[/b]
[b]Biogrāfija:[/b]
[b]Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav):[/b]
[b]Ieroči (ja tādi ir):[/b]
[b]Kāpēc pieteicās meklēt princesi:[/b]

P.S. Krastodziņas tās pašas bārbeles vien ir. :]

[Hareki]

Vārds: Mamaija Vasarīte. Saukta arī par Vabuli.

Vecums: Nu vēl galīgs bērns! Tikai 22.

Izskats: Savu mūžu nav nostāvējusi uz vietas tik ilgi, lai kāds viņu kā nākas apskatītu, kur nu vēl lai uzzīmētu, tāpēc bildes nebūs.

Paīsa auguma mazliet apaļīgs skuķēns ar tik pat apaļām zaļām acīm tikpat apaļā sejā. Mazais uzrautais deguntelis un vaigi tā nosēti ar vasaras raibumiem, ka vēl vienam vasaras raibumam tur vienkārši nepietiktu vietas. Sprogainie mati, kas pamatīgi izspūrušā bizē aptīti ap galvu, jums radītu iespaidu par pārziedējušu pieneni, kas aplieta ar bārbeļu sulu.

Patiesībā Mamaiju varētu dēvēt pat par glītu, ja vien viņa nebūtu pārlieku nodegusi saulē, kādreiz sasukātu gludu galvu un zaļās kleitas apakšmala kārtējo reizi nebūtu nodīrāta, lai netraucētu.

Raksturs: Ļoti labsirdīga nebēdne. Lai cik daudz grēka nedarbu būtu uz viņas sirdsapziņas, tie visi paveikti labu nodomu vārdā. Piemēram, ogas no kaimiņu dārza viņa čiepa tikai tāpēc, lai pacienātu māsas, jo tādu ogu viņu kāpuru fermā neaug. Kaimiņi gan saka, ka tas skuķis dārziem nodarot lielāku kaiti, kā maijvaboles ( tieši viņi meiteni iedēvējuši par Vabuli), bet patiesībā viņi vienkārši ir skopi mantrauši. Un tā uzskata ne vien Mamaija, bet arī citi tuvākie kaimiņi, kas par šīm meitenes palaidnībām paklusām priecājas.

Ziņkārīga, bet arī slepus noklausīšanās tiek veikta labu mērķu vārdā . Ja viņa interesētos par prātīgām lietām, ļautiņi noteikti uzskatītu par zinātkāru. Nu bet uzlīst kokā, lai noklausītos, kur atkal redzēti savvaļas spāru bari, taču ir svarīgi, ne? Vai viņa vainīga, ka ļautiņi turklāt sarunāju tāādas lietas, ka Mamaijai bija 2 nedēļas ko tenkot?

Tenkuvācele. Vismaz tā šķiet citiem. Viņa vienkārši ir par visu labi informēta. Un neskopojas ne ar ziņām, ne tenkām.

Izpalīdzīga. Diemžēl atkal pa savai gaumei.

Biogrāfija:

Dzimusi maija mēnesī kā septītā no deviņām Augusta un Gailenītes Vasarīšu ģimenes meitām. Vasarīšu dzimtā ir ierasts bērnus saukt to mēnešu vārdos, kuros tie dzimuši, bet tā kā viena no vecākajām māsām jau bija dzimusi maijā, tad nu skuķēns tika pie vārda Mamaija jeb Mazā Maija. Bez abām Maijām, ģimenē vēl dzīvo Aprilla, Jūnija, Auguste, Gustīte (arī dzimusi augustā), Jūlija, Marta un Embra ( viņa bija dzimusi naktī no 30 novembra uz 1. Decembri un tā kā pulkstenis bija apstājies, vecāki tā arī nevarēja izlemt, kurā mēnesī meitēns dzimis. Un šī izskaņa galu galā ir abos mēnešos).

Vasarīšiem pieder paliela nātru raibeņu ferma, kurā jau no agras 17 gadu bērnības strādā arī visas meitas. Tomēr Mamaiju nevilina pat lēnīgo kāpuru ganīšana, kur nu vēl kūniņu attīšana, pavedienu skalošana vai vēl trakāk – ja kāds viņu pamēģina nosēdināt pie vērpšanas. No fermas darbiem viņa vislabprātāk izvēlas aprūpēt 2 nastu vilcējas briežvaboles. Un ja vēl tēvs pa laikam atļauj vadīt vezumu uz tirgu! Vecais Vasarītis gan uzskata, ka briežjūga vadīšana nav piemērota nodarbe meitenei. Ak ja viņš zinātu, cik ļoti Mamaija ilgojas pēc jājamspāres! Vēl jo trakāk – ja viņš zinātu, ka vienu tādu Mamaija ir daļēji pieradinājusi ( tā domā Mamaija nevis spāre. Spāre tam noteikti nepiekristu). Vismaz uz dažām sekundēm Mamaijai izdevās noturēties tai mugurā un palaidelēties. (Spāre neatzītu arī to, tāpat kā to, ka skuķēna piedāvātā tauriņbarība ir tik ārkārtīgi garšīga) Lai nu kā būtu ar to pieradināšanu, bet dēļ saujas tauriņbarības spāre ir gatava pie Mamaijas atlidot.

Nodarbošanās: It kā būtu jāsaka, ka kāpurkopība, bet meitenei patīk dēvēt sevi par spārdotāju (spāru vārdotāju).

Ieroči: Kas nu skuķim par ieročiem. Viņa nēsā līdzi uztrītu bārbeles ērkšķi, kas gan vairāk kalpo naža, ne ieroča vajadzībai, raibeņu tīmekļu virvi, no kā samest iemauktus un zirnekļu tīklu, ko izmantot gan šādu tādu radījumu ķeršanai , gan vākumu nešanai. Citi par ieroci to nesauktu, bet viņai neiztrūkstoši ir līdz krietna riekšava tauriņbarības spāres pievilināšanai.

Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Tēvs nezin kāpēc nebija apmierināts ar Mamaijas nodomu izrakt pagalmā dīķi, kur turēt spāru kāpurus, lai izaudzētu pati savas spāres. (Nu un tad, ka dīķis sanāca tieši pie nātru sēklu šķūņa durvīm? Var taču uztaisīt otras durvis šķūņa otrā galā arī). Mamaija apvainojās par lūgumu dīķi aizbērt un paziņoja :"Sapelnīšu naudu, nopirkšu zemi un man būs 5 dīķi pie katrām durvīm!" Tēvs viņai nenoticēja un aizsūtīja gulēt bez vakariņām. Bet velti. Nākamā rītā viņas gultā bija tikai zīmīte „Pat veseli 6 dīķi!"