Debesis. Atmoda., [GM][PZP][C] Opcijas

[Grāfs Senžermēns]

Arashi ostas krogs "Vētras Acs" bija labi pazīstams kā noziedznieku pulcēšanās vieta. Pustumšajās telpas tālākajā galā aiz letes garlaikojās krodzinieks. Kā jau parasti dienas laikā krogs bija gandrīz tukšs. Tikai pie dažiem no biežajos kautiņos izļodzītajiem galdiem sēdēja pa pāris cilvēkiem. Viss bija kā parasti. Pareizāk sakot - gandrīz viss. Pie kāda galda, kas atradās nostāk no pārējiem sēdēja kāds vīrs, kurš drīz vien gatavojās uzsākt kaut ko tādu, kas bija neparasts ne tikai šim krogam. Šī vīra vārds bija Selorans.

Viņi neieradīsies, domāja Selorans, un tie kas ieradīsies būs tikai spiegi un atlīdzības mednieki, kas pie pirmās izdevības nodos mūs. Es jau zināju, ka jaunu biedru meklēšana būs kļūda. Viņš protams zināja, ka ziņas tika nodotas tikai uzticamiuem cilvēkiem, kuriem tās bija pēc iespējas drošāk jānodod tālāk, un viņa iniciatīvas dēļ bija izveidoti īpaši drošības pasākumi gadījumam, ja burvji tomēr uzzinātu par pasākumu, taču šaubas viņam nedeva mieru. Selorans vēlreiz bezcerīgi palūkojās uz kroga durvīm.

[mr Bl@ck]

Uindo jau gatavojās skriet ārā, kad izdzirdēja Selorana vārdus, viņš apvaldīja vēlmi nikni nošņākties. Nekā nebija! Dokus apsargās, tici man es zinu... Nē mums ir jānolien kādā pakaktē, tu, viņš norādīja uz Seloranu Uzpeldi pēc divām stundām noliktavu rajonā, pajautā kur atrodas Midzenis un saki, ka tu meklē Uindo, tev parādīs vietu, tikai būs jāmaksā... Uindo brīdināja, tad pagriezies pret atlikušajiem trijiem pamāja lai seko viņam un klusā gaitā nozuda blakus pagalmiņā, kas atradās aiz kroga.
Ar ierastu soli, kas izskatījās glīgi nepiespiests Uindo izvadīja pārējos caur šauro ielu mudžeklim līdz viņi iznāca trigus placī, apkārt valdīja troksnis un cilvēki šaudījās pa labi un pa kreisi ja pārējie sekoja viņiem vajadzēja paturēt acīs Uindo pelēko apmetni lai nepazustuizlīkumojis cauri bodīšu un tirgotāju mūrin viņš atkal nozuda šķērsieliņās, likās, ka viņi staigā jau stundu, laiku pa laikam pat laikam izmezdami apļus, bet beigās viņi nonāca pilsētas nomalē, kas atradēs diogonāli pretējā pusē ostai un "Vētras Acij". Līkumojot starp noliktavām viņi nonāca pie pēc skata parastas noliktavas, vienīgā atšķirība bija tāda, ka pie durvīm stāvēja pamatīgs ar bārdu noaudzis tēvainis Uindo tikai slinki pamāja viņam tēvainis atkal palūrēja uz Uindo un ierunājās: Kas tad tevi te atpūtis Kaze um? Un kas tev par kompāniju līdzi?
Nelielas problēmas, kaut kāds āmurgalva palaida muti "Vētras Acī" un tagad tur mudž ar melnajiem, vajadzēja nozust, mani vēl meklēs tāds dīvainis, ielaid viņu labi?
Bārdainis tikai pamāja ar galvu un atvēra durvis, visiem sejā iesitās smaga alkohola dvinga sajukta ar tabakas dūmiem un ļaužu murdoņu, ko laiku pa laikam pārtrauca kāds nikns lāsts.
Telpai nebija logu tāpēc gaiss bija spiedīgs un gluži zils no dūmie, kas virmoja nedaudzo lukturu gaismā.
Laipni lūdzu Arashi midzenī! Uindo sacīja ar garlaikotu sajūsmu un pazuda telpas dūmos vedinot pārējos iekšā.