Debesis. Atmoda., [GM][PZP][C] Opcijas

[Grāfs Senžermēns]

Arashi ostas krogs "Vētras Acs" bija labi pazīstams kā noziedznieku pulcēšanās vieta. Pustumšajās telpas tālākajā galā aiz letes garlaikojās krodzinieks. Kā jau parasti dienas laikā krogs bija gandrīz tukšs. Tikai pie dažiem no biežajos kautiņos izļodzītajiem galdiem sēdēja pa pāris cilvēkiem. Viss bija kā parasti. Pareizāk sakot - gandrīz viss. Pie kāda galda, kas atradās nostāk no pārējiem sēdēja kāds vīrs, kurš drīz vien gatavojās uzsākt kaut ko tādu, kas bija neparasts ne tikai šim krogam. Šī vīra vārds bija Selorans.

Viņi neieradīsies, domāja Selorans, un tie kas ieradīsies būs tikai spiegi un atlīdzības mednieki, kas pie pirmās izdevības nodos mūs. Es jau zināju, ka jaunu biedru meklēšana būs kļūda. Viņš protams zināja, ka ziņas tika nodotas tikai uzticamiuem cilvēkiem, kuriem tās bija pēc iespējas drošāk jānodod tālāk, un viņa iniciatīvas dēļ bija izveidoti īpaši drošības pasākumi gadījumam, ja burvji tomēr uzzinātu par pasākumu, taču šaubas viņam nedeva mieru. Selorans vēlreiz bezcerīgi palūkojās uz kroga durvīm.

[mr Bl@ck]

Uindo svilpodams soļoja pa Arashi ieliņām viņam uz muguras perpendikulāri mugurai šūpojās visai grezns liekts zobens, ko viņš bija nocēlis kādam kuģu kapteinim. Pretim nāca paprāvs bariņš tirgotāju Uindo sejā uzziedēja viltīgs smaidiņš, ko viņš ātri apspieda. iespraucies pretimnācēju barā viņš sāka lauzties cauri. Atvainojos! viņš uzsauca, kad uzskrēja kādam tirgotājam, kas tobrīd ar savu biedru apsrieda labākos tirdzniecības ceļus, tirgotājs tikai pamāj ar roku un turpināja sarunu.
IZspraucies no bara Uindo nozuda sķērsieliņā un devās uz savu ierasto vietiņu.
Sveiks! viņš slinki uzsauca "Vētras acs" Bārmenim, kad bija pavēris durvis un ienācis iekšā. Atnes man parasto. Tumšo un aukstu viņš sacīja izvilkdams no apmetņa apakšas pasmagu naudas zutni un nolikdams vairākas monētas uz bāra. Es būšu savā vietā. viņš slinki pamāja uz savu iecienīto tumšo stūrīti un nozuda tur pārskaitīt savu guvumu.