naids, izglāba Hari Opcijas

[kaiva]

citāts būs ņemts no 6. daļas bet tā būtība attiecas uz grāmatas ideju kopumā tapēc nolēmu ielikt pie pēdējās

jūs laikam domājāt ka harijs ir mīlestības iemiesojums vai ne?

Dumidors visu laiku mēģina iestāstīt harijam ka mīlestība ir vienīgais kas viņu izglābj no Voldemorta. Kas attur viņu pievienoties nāvēžiem.

bet patiesībā viss ir pilnīgi otrādi un tik sasodīti acīmredzmi
(un tagad lasam patētiskā balsī)

Dumidors "... un tomēr, Harij, neraugoties uz jūsu priviliģēto ieskatu Voldemorta pasaulē (ak jā, jebkurš nāvēdis būtu gatavs par ko tādu atdot dzīvību), jūs nekad nav valdzinājušas tumšās zintis, nekad, nevienu vienīgu sekundi jūs neesat izrādījis ne mazāko vēlēšanos kļūt par vienu no Voldemorta sekotājiem!
-Skaidrs, ka neesmu!-sašutumā atsaucās Harijs-Viņš noslepkavoja manu mammu un tēti!
-Īsi sakot, jūs sargā spēja mīlēt- skaļi teica Dumidors. -vienīgā aizsardzība, kas domājams var līdzēt pret Voldemorta varas vilinājumu!"

es nevaru beigt smieties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

ko gan jūs justu pret kādu kas būtu nogalinājis jūsu vecākus?
nu? visticamāk ka naidu?

un Dumidors- bet harij tevi sargā spēja mīlēt!

ja viņš justu tikai dziļu bezgalīgu mīlestību tad taču ietu pie Voldija un no visas sirds apskautu va ne? X D neliktos zinis neparkādiem kariem un ļautu viņam valdīt pār pasauli

bet nē viņš ienīst Voldemortu un tikai tāpēc spēj palikt dzīvs novākt viņu un izglābt vel dažus

consquently- just naidu ir labi, dusmas ir virzošs spēks, jā tas tiesa- tikai nevajag to saukt par mīlestību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

varbūt šis mazais piemērs ļaus kādam saprast cik daudz no tā visa ir vienkārši smadzeņu pi*ana^^

(kaut gan izklaides nolūkos viņu tāpat ir intresanti lasīt un daudzas lietas tur protams ir reālas- kā ambrāža un rita knisle ministrija uc)

[Seila]

Šajā sakarā gribu atcerēties teicienu par to, ka Naids un mīlestība staigā roku rokā. Voldemorts nogalināja Harija vecākus- loģiski, ka viņš ienīst Voldemortu, bet pēc manām domām Dumidors runāja par to, ka Hariju sargā spēja mīlēt vecākus, kurus viņš nekad nav pazinis un spēja mīlēt apkārtējos cilvēkus. Un tā dēļ, ka Harijs izjūt naidu pret Voldemortu- viņš nebeidz mīlēt tos, kas viņa dēļ ir gājuši bojā. Tas ir neļauj sevi vadīt aklam naidam.

[Hermaine]

Ja godīgi, arī es vairākās vietās manīju tieši tādu gandrīz uzkrītošu uzspīlējumu uz to, ka īpaši uzsvērta ir tieši mīlestības tēma. Bet nu, to laikam var norakstīt uz to, ka šī tēma Roulingai tiešām šķiet svarīga un viņa vēlas, lai viņas daiļdarbu lasītāji to saprastu un viņus tas uzrunātu. Un, ja tā paskatās, pasaulē jau nemaz to labo lietu nav tik daudz, ko varētu uzsvērt vai piedēvēt tā saucamajam "labajam" varonim, tā kā tas vien ir loģiski, ka grāmatai cauri vijas diezgan vienveidīgas vērtības un it sevišķi, ja tās ir 7 grāmatas!

Taču, ja par tēmu, tad, kā jau te tika minēts iepriekš, Dumidors uzsver, ka Harijam piemīt spēja mīlēt, nevis viņš mīl visu un visus un kā tāds pajoliņš skatās uz pasauli ar rozā brillēm... Kā es to uztvēru, tad spēja mīlēt ir tieši tā nepieciešamā komponente, kas cilvēku padara par cilvēku. Praktiski lielākā daļa no tiem, kam šī spēja nav, kļūst par nāvēžiem - egoistiskiem necilvēkiem ar noslieci uz vardarbību. Ar to visu laikam būtu jāsaprot, ka mums katram ir vajadzīgs kāds, kurš mūs mīl un kuru mēs varam mīlēt, lai mūsu dzīves būtu piepildītas. Un tas nekādā ziņā nesaistās ar piedošanu ļaunumam vai kādu citu nejēdzību atbalstīšanu, bet tieši otrādi - spēcīga vēlme no tā pasargāt pirmkāt savus tuvākos un tikai tad sevi. Kā spējai mīlēt varētu likt vienādības zīmi ar vairākām citām cēlām īpašībām, piemēram, pašaizliedzība, nesavtīgums, pieticība utt.