Burvju pasaules neticība Voldemorta atdzimšai Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Mani mazliet pārsteidza, ka burvju pasaule ar Ministriju priekšgalā nepietiekoši nopietni izturējās pret ziņām par Voldemorta atgriešanos, un vispār šī lieta likās no viena no `Fēniksa Ordeņa` sadaļas vadlīnijām.

Sāksim ar to, ka Sedrika bojāeja trejburvju turnīra laikā bija pietiekoši nopietns incidents, kurš bija pienācīgi jāizmeklē. Vēl jo vairāk, ja šim incidentam bija aculiecinieks - Harijs. Uzreiz rodas vesela kaudze jautājumu:
1. Vai vispār notika vērā ņemama Sedrika nāves apstākļu izmeklēšana? (papildjautājums - vai burvju pasaulē mirušajiem veic `sekciju`, kurā var pateikt, kas ir izraisījis burvja nāvi, pat tad, ja bijusi burvestība?)
2. Ja izmeklēšanas komisijai bija aizdomas, ka Harijs varētu melot, kāpēc pret viņu netika piemērotas patiesības mikstūras? Kā variants - ja reiz Dumidors varēja savas atmiņas parādīt Harijam, kāpēc gan Harija atmiņas par notikumiem kapsētā nevarēja tikt parādītas izmeklēšanas komisijai? Tieši šādā pašā veidā varēja pārbaudīt arī Harija liecības par dementoru uzbrukumu...

[Elony]

Agāk Fadžs bija bailīgs un uzticējās Dumidora padomiem, bet ar laiku kļuva lepns, iedomīgs un sāka domāt, ka pats visu labi zina.
Kad parādījaš situācija ar Zemvaldi jaunāko un Voldemorta atdzimšanu, viņš jau apzinājās, ka tādai lietai nav gatavs. Tāpēc izdomāja, ka tie ir meli. Ka jukušais Zemvaldis novāca Sedriku un visus pārējos, kas nomira agrāk, bet Dumidors ar saviem darbiniekiem spēlē savus spēlīti, lai gāztu Fadžu no krēsla. Un Poters tikai pa vidu kaut ko murgo un melo.

Kopš tā laika Fadžs sajutās apdraudēts un viņa galvenās darbības kļuva sava amata nosargāšana. Visi apgalvojumi par Voldemortu kļuva par daļu no Dumidora "plāna". Kāpēc viņam tik sekmīgi tas izdevās, jādomā, ka Voldemorta aģenti Ministrijā aktīvi atbalstīja Fadžu, kuram tādējādi izdevās iegūt lielāku ietekmi kā agrāk un sava viedokļa dominēšanu.

Sedrika nāve bija skaidra - Avada Kedavra. Bet oficiāli to novēla uz Zemvaldi. Vēlāk jau vienkārši dēvēja par "negadījumu". Rūpīga izmeklēšana acīmredzami nenotika, jo Fadžs visdrīzāk apzinājās, ka patiesībā ir citāda, bet tikai ne tāda, kā Dumidors saka.

Drīzāk jājautā, kāpēc personas, kas ar Voldemortu nebija saistītas - Skrimžūrs un Bounza aktīvi nerīkojās šajā lietā? It kā gudras un spējīgas personas. Jāsecina, ka savi krēsli viņiem rūpēja vairāk kā noskaidrot, vai Voldemorts ir vai nav atgriezies.

Veritaseruma pielietošana pret Hariju bija nelikumīga. Tāpat arī vēlme to pielietot atkal. Tomēr Ambrāža spēja pārkāpt robežas, ja jau Mokum gribēja pielietot. Uz to brīdi Ministrija jau stūrēja uz diktatūras pusi, tāpēc viņa varēja cerēt, ka to izdosies noklusināt. Galu galā, Inkvizīcijas vienība bija viņas pusē, Strups sabiedrotais (it kā) bet Harijs un co - vainīgie, kas slēpj Siriusu un Dumidoru, Fadža prāt, bīstamākos noziedzniekus.

Ambrāža Cūkkārpā jau arī darbojās ar vienu mērķi - atbalstīt Ministrijas varu. Kad Dumidora "draudi" būtu likvidēti, varētu tad turpmāk mācīt audzēkņus normāli.

Jautājumā par atminām un domnīcu, nav nozīmes, cik vecs ir burvis. Vienmēr var apgalvot, ka atmiņas ir viltotas, īpaši, ja tām negrib ticēt. Fadžs varētu apgalvot, ka ja Harijs spēj uzburt aizstāvi, var arī viltot atmiņas. Par Dumidoru nemaz nerunājot.