Burvju pasaules neticība Voldemorta atdzimšai Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Mani mazliet pārsteidza, ka burvju pasaule ar Ministriju priekšgalā nepietiekoši nopietni izturējās pret ziņām par Voldemorta atgriešanos, un vispār šī lieta likās no viena no `Fēniksa Ordeņa` sadaļas vadlīnijām.

Sāksim ar to, ka Sedrika bojāeja trejburvju turnīra laikā bija pietiekoši nopietns incidents, kurš bija pienācīgi jāizmeklē. Vēl jo vairāk, ja šim incidentam bija aculiecinieks - Harijs. Uzreiz rodas vesela kaudze jautājumu:
1. Vai vispār notika vērā ņemama Sedrika nāves apstākļu izmeklēšana? (papildjautājums - vai burvju pasaulē mirušajiem veic `sekciju`, kurā var pateikt, kas ir izraisījis burvja nāvi, pat tad, ja bijusi burvestība?)
2. Ja izmeklēšanas komisijai bija aizdomas, ka Harijs varētu melot, kāpēc pret viņu netika piemērotas patiesības mikstūras? Kā variants - ja reiz Dumidors varēja savas atmiņas parādīt Harijam, kāpēc gan Harija atmiņas par notikumiem kapsētā nevarēja tikt parādītas izmeklēšanas komisijai? Tieši šādā pašā veidā varēja pārbaudīt arī Harija liecības par dementoru uzbrukumu...

[Hermaine]

Ja godīgi, mani nepārsteidza šāda BM rīcība, ka noliedza Voldemorta atgriešanos, bet mani pārsteidza tas, cik ļoti tuvredzīgi viņi bija it visos sīkumos.

Kā izskaidrot Sedrika nāvi - BM nemaz jau tik sarežģīti nav - tika atrasts sens Voldemorta kalps, ir bijusi ejslēga uz ej nu sazin kurieni, kā rezultātā viņiem ir vairāk nekā skaidrs, ka daži bijušie atbalstītāji sarīkojuši atriebības plānu Poteram un nelaimīgā kārtā tur patrāpījies Sedriks un viņu kā nevajadzīgu liecinieku novākuši. Poteram izdevies kaut kā atgriezties un viss. Kāpēc gan lai tur būtu Voldemorts, kas nebija redzēts turpat jau 14 gadu? Un ar Potera meliem pavisam vienkārši - nāvēži ir briesmīgi, tas noteikti bija kāds vēl joprojām ārkārtīgi ļauns un briesmīgs nāvēdis (kaut kur bija teksts, ka daži spēka un ļaunuma ziņā daudz neatpaliek no paša Volda), tātad nabaga puikiņš pārbijās un nosprieda, ka tas ir pats Voldemorts.

Arī mani Fēniksa ordenī ārkārtīgi izbrīnīja tas, ka Dumidors neizmanto domnīcu, lai pierādītu taisnību tiem, kuri tai netic (to pat varētu pielietot Siriusa lietas gadījumā). Pie tam Jauktasiņu princī ir diezgan labi parādīta aina, kāpēc izmantot atmiņas var nebūt tas veiksmīgākais variants. Atcerieties, kad Gliemjrags bija sabojājis savas atmiņas un izdzēsis kaut ko no tām un ievietojis pilnīgi neeksistējošus notikumus, Dumidors teica, ka tas ir darīts ārkārtīgi pavirši. Tātad no tā varētu spriest, ka ja to izdara diezgan profesionāli, tad praktiski nevarētu pateikt, ka atmiņās ir veiktas izmaiņas. Gan jau, ka vēsturē šāda atmiņu izmantošana kādam šādā veidā ir beigusies ļoti bēdīga, tāpēc arī to droši vien tiesas procesā "mūsdienīgā burvju pasaulē" nelieto.

Vēl mani pārsteidza arī tas, cik milzīgs ir bijušo Slīdeņu īpatsvars burvju ministrijā. Protams, visi slīdeņi ir godkārīgi, taču laikam slīdeņu kombinācija ar burvju ministru, kas varētu būt nācis no Elšpūšiem ir ārkārtīgi neizdevīga kombinācija krīzes gadījumā. Pirmajā grāmatā Hagrids minēja, ka Fadžs sūtot Dumidoram pūces vienu pēc otras prasīdams pēc padoma. Tad jau droši vien, ka viņu tur locīja, bakstīja un staipīja, kā tiem godkārīgajiem draņķiem tur gribējās, kaut vai Ambrāža. Viņa taču no Fadža dabūja visas atļaujas, ko viņas samaitātais prāts sagribējās.