Mullas atgriešanās, jeb Utumārs - 3, Airsoft LARP, Dobele, oktobra sākums Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Organizatoru grupa "Avalon Project" piedāvā WYSIWYG LARPu ar arābu kultūras elementiem un bumbiņieroču izmantošanu. Spēles sižets ir saistīts ar līdzīgas ievirzes LARPU `Utumar Alive` [saite te], kurš notika 2009. gada 1-2. maijā Ventspils apkārtnē.

Pasākums paredzēts 4. vai 11. oktobrī - šis vēl tiks precizēts.

Lietotājs nikā FUBAR! Tev ir kategoriski aizliegts lasīt šo tēmu, ibo SPOILERIS.



Prelūdija
Pavisam nesen ANO karaspēks izsēdās Rehātas provincē un ātri atstūma vietējos talibu kaujiniekus par vairākiem desmitiem kilometru uz provinces ziemeļiem, tomēr uz septembra beigām uzbrukums apsīka, un oktobra sākumā tas apstājās pavisam. ANO spēki nostiprinājās tajās pozīcijās, līdz kurām bija tikuši, un izveidoja demarkācijas līniju un blokpostu sistēmu, ar kuru palīdzību filtrēja un kontrolēja cilvēku pārvietošanos no ANO kontrolētajām teritorijām uz talibu kontrolētajām un otrādi. Aizdomīgos aizturēja un, ja vajadzēja, arī arestēja.


Un tā, draugi, mūsu stāsts sākas!
Ar Allaha, un Muhameds ir viņa vienīgais patiesais pravietis, svētību, lai viņa vārds mūžīgi būtu slavināts, iestājās Šavāla mēneša 14. diena ...

Talibu kontrolētajā teritorijā, lai tā plešas plašumā, ieradās novēloti Džihad kaujinieku papildspēki, lai, kas savā ticībā arī bija gatavi cīnīties pret neticīgo suņu leģionu, nebiji vienoti savās dvēselēs pakļauties cits cita cilšu vadoņiem. Tā neticīgie, lai šaitans viņus parauj, spēja sūrās cīņās atsist ticīgo vīru uzbrukumus ar nolūku atgūt tiem taisnīgi piederošās zemes.

Un tomēr Allahs, un Muhameds ir viņa vienīgais patiesais pravietis, apžēlojās par savu tautu un deva tai vienotu vadoni. No tālām ziemeļu provincēm ieradās Mulla Utumārs, lai viņam ilgs mūžs, visu cienīts un godāts ticīgo vadonis, kura veidols gudru dakteru rokās mainās, bet dvēsele ir mūžam stipra ticībā. Tikai, vai tavu nelaimi, šaitani bija tam piebūruši kaiti. Mullu, lai viņam ilgs mūžs, bija situsi trieka un viņš vairs nevarēja staigāt. Visus ticīgos šāda ziņa saraudināja, un sievietes sev rāva matus no galvas vaimanādamas līdz trešās dienas vakaram. Utumārs, lai viņam ilga un laimīga dzīve, apmetās lielākajā provinces kišlakā - Mirkanā.

Lielās lūgšanās, Mirkanas Imamam Allahs, un Muhameds ir viņa vienīgais pravietis, atklāja, ka kaimiņu kišlakā Kašemā, dzīvo ticīgais vārdā Ibn Ababs, lai viņa vārds mūžam dzīvo mūsu sirdīs, kas ar saviem viedajiem ticības vārdiem spēs Mullu Utumāru, lai viņam ilga un laimīga dzīve, dziedināt no triekas!

Tā ticīgie nolēma Utumaru, lai viņam ilgs mūžs, dziedināt un atvest pie tā Ibn Ababu, lai viņa vārds mūžam dzīvo mūsu sirdīs, kas ar savu ticības spēku Mullu dziedinātu!

Tomēr, ak vai, Šaitani to negribēja pieļaut, jo, lūk, Kašema, kurā dzivo viedais Ibn Ababs, lai viņa vārds mūžam dzīvo mūsu sirdīs, atrodas neticīgo suņu, ANO, teritorijā. Ak vai! Vaimanas atkal atskanēja ciematā un sievietes plēsa sev matus bezspēcībā!

Tomēr, ticība Allaham, un Muhameds ir viņa vienīgais pravietis, deva Džihada kaujiniekiem spēku pārkāpt dzimtu naidam un apvienoties vienotā spēkā pret neticīgajiem šaitana kalpiem. Jo brīdī, kad mulla, lai viņam ilgs un laimīgs mūžs, celsies, celsies arī Džihada kaujinieki un izstums neticīgo suņus no īsteni ticīgo zemes!

Pašlaik Rehātas province ir sadalīta divās nestabilās daļās. Mirkanas kišlaks atrodas talibu zonā, bet Kašemas kišlaks - ANO kontroles zonā.

Pasākumā pieejamās lomas:
- Mulla Utumārs (sāk spēli kā ievainotais - burtiski nevar pārvietoties);
- Kašemas viedais Ibn Ababs;
- Kašemas civiliedzīvotāji (2-5);
- Kašemas tirgonis
- Mirkanas imams;
- Mirkanas civiliedzīvotāji;
- CNN reportieris ~ANO bāzē~ (tikai ar fotoaparātu);
- BBC reportieris ~Kašemas kišlakā~ (tikai ar fotoaparātu vai kameru)

Dalībniekiem, kas ieradīsies spēles videi daudz maz atbistošā apģērbā (daudz vai maz nosaka spēles vadītāji) - dalība ir par velti. Pārējiem - 3 Ls. Ja dalībnieks nav ieradies atbilstošā apģērbā, spēles vadītāji patur tiesības viņu spēlē neielaist vai norādīt viņa apģērbam atbilstošu lomu.

Informācija tiks papildināta, kā arī tiks publicēti sīkāki noteikumi.

[DarkJedi]

Paldies visu augstajam Allaham kurš deva ticības spēku organizatoriem lai uztaisītu foršu spēli! Man un pārējiem diviem civilistiem kas bija ar mani kopā tā ļoti patika. Es biju Mulla Utumārs kopā ar jaunavu afgāņu sievietes tērpā (Utumāra māsu) un bārdaino džeku melnajā kažokā.

Priekš mums larperiem ļoti patika spēles atmosfēra un apkārt notiekošās apšaudes. Pats gan tā pa īstam izārdīties dabūju tikai tad kad spēles otrajā pusē sadziedēju kājas un atguvu spēju iet, bet pirms tam sēdēt vienā vietā konstanti patiesībā arī nebija ne vainas. Grūti man gāja ar to, ka skaitījos ciltstēvs lietuviešiem + pats neprotu krievu valodu. Ja būtu bijis pie tiem kas saprot latviešu valodu, tad imo būtu jau no spēles sākuma bļaustījies un ārdījies ar iedvesmojošām runām un tamlīdzīgu shitu.

Bet nu relaksējošā pirmā spēles daļa kā jau iepriekš minēju patiesībā arī bija jauka. Bet nu ko nu es te pats runāju, pats Allahs man saka, ka mirušā Mulla Utumāra gars grib izmantot manu ķermeni, lai izteiktu vēsti, kas tikai īsteni ticīgajiem saprotama.

...

Svētīta ir Allaha valstība jo dižens ir viņa gars, vara un griba! Ticības vara ir pilnīga kā neskarta jaunava pilnmēness naktī! Es mulla Utumārs patiesi priecājos redzot ticīgo sviedrus un asinis kas tiek lietas Allaha vārdā! Es arī redzu, ka daudzi simti un pat tūkstoši sēro par manu nāvi! Taču neskumstiet par to, par kuru pats pravietis Muhameds ir parūpējies. Man iet labi, jo dižais Allahas man ir dāvājis tik daudz jaunavu cik ar skaitļiem nevar uzrakstīt, ar vārdiem nevar aprakstīt un ar prātu nevar iztēloties! Neskartas jaunavas man pietiks mūžīgi jo tās pie manis debesu valstībā plūst straumēm kā šalcošs ūdenskritums kur ik katrs piliens ir tūkstošiem jaunavu! Svētlaime, laime un svētums mani pārņem no daiļo jaunavu pieskāriena!

Allaha valstībā ir arī visi krietnie kareivji kas ticības vārdā krita kaujā. Allahs par viņiem visiem ir parūpējies! Parunāties vēl nav sanācis jo ap viņiem pulcējas tik daudz jaunavu, ka nav iespējams tik klāt, lai pārmītu kādu vārdu, bet es ticu, ka viņiem klājas labāk kā nekad agrāk!

Taču Atgriežoties pie notikumiem Mirkamas kišlakā, tad pēc ilgas, taču Allaha gribas vadītas, bēguļošanas no neticīgajiem blusainajiem suņiem ar nonācu Mirkamas kišlakā kur bija sapulcējušies Ibn Taspats vadītie kareivji kuru asinskāre bija tik patiesa kā Allaha griba. Tāpat bija man uzticīgie vīri, kas runāja tik ļoti jocīgā dialektā, ka pat ticība Allaham nespēja nest gaismu tajā ko viņi saka. Šos vīrus kas runāja ar sajauktiem Allaha vārdiem bija lemts man iedvesmot cīņā pret nešķīstajiem iebrucējiem.

Taču Allahs man bija uzlicis pārbaudījumu, pārbaudījumu manai ticībai un gara spēkam. Viņš bija man atņēmis spēju pārvietoties ar saviem spēkiem. Pārvietot mani varēja tikai Allaham mūžam uzticīgie vīri, tādēļ austot saulei iekārtojos vienā no ēkām ar savu māsu un vīru ar kuplu bārdu taču bez vārda.

Pirmais uzdevums kas nāca Allaha nestajiem saules stariem bija atgūt spēju pārvietoties, taču lai to darītu bija nepieciešams kāds kuram Allahs dāvāji spēju ārstēt un šis kāds bija viedais Ibn bin Ibns kas atradās aiz ANO posteņa. Tāpat pēc mūsu rīcībā esošās informācijas viņš bija arī kontaktpersona narkobiznesa ķēdei kas uzpērk hašišu apmaiņā pret ieročiem. ( vai nav patiesi Allaha smiekli pār jums nelieši, ka jūs neticīgie suņi pērkat šo indi ar kuru pārdod dvēseli nelabajam apmaiņā pret ieročiem ar kuriem mēs jūs neticīgos nogādājam pie nelabā pēc iespējas ātrāk?)

Kamēr tā mēs sēdējām kišlakā un domājām par Allaha patieso varu un ticību, kā nest viņa vārdu un kā nest hašišu viņa vārdā pāri ANO postenim, Mullas miteklī neviena neaicinās ieradās fotoreportieris (tas kurš vīriešu dzimuma). Bārdainais bezvārdis, man ļoti uzticīgs vīrs, nevilcinājās ne mirkli un no palagu apakšas izvilka ieroci, piespieda reportieri pie sienas un apdullinajā viņu.

Fotoreportieri ar sasējām ar virvi (kura es ticu ir tā pati kurā agrāk tika pakārts, ar akmeņiem nomētās un nodedzinās kāds neticīgais) un sākām samērā nepiespiestu sarunu.

Fotoreportieris neskatoties uz to, ka bijām viņu apdullinājuši un turējām sasietu krēslā bija visnotaļ draudzīgi noskaņots un ja arī sirdī nenesa patiesu Allaha vārdu tomēr bija labvēlīgi noskaņots viņa vārda patiesajai gaismai.

Ar atņemto fotoaparātu apskatījāmies ANO kareivjus un pozīcijas un nekautrējāmies dalīties tajās ar ticīgajiem Allaha kareivjiem, lai izmanto šīs gūtās zināšanas augstāka labuma vārdā.

Tālāk mēs nolēmām parādīt mūsu Allaha sūtītajam viesim kā no ANO furgona (virtuāla) nolaupīto bundžiņās pildīto Coca-Colu dzer īsti vīri kas nes Allaha gaismu. Fotoreportieris ar sajūsmu to novēroja un pats piekrita pamēģināt ticības nesto paņēmienu Colas dzeršanā.

Ar to mums kļuva skaidrs, ka Allaha gaisma pār kameru un fotoreportāžu, viņš mums var būt kā brīvprātīgs ķīlnieks kas nav ķīlnieks kontrabandas operācijai.

Bārdainais bezvārdis ievietoja hašiša maisu citā maisā/palagā un kopā ar manu māsu devās apmainīt hašišu pret ieročiem.

Tālāk es varu atstāstīt to ko man stāstīja citi jo tai laikā (kā ļoti daudzu citus ilgus brīžus) viens pats brīvi jebkuram bez liekām grūtībām pieejams sēdēju un lasīju korānu savā miteklī.

Māsa, ar bārdaino bezvārdi un fotoreportieri nonāca pie ANO posteņa kas šamos laikam ņēmās klaušināt un pārmeklēt. Māsa laikam teica, ka ved savai māsīcas kura ar bērniem mirst badā labību/rīsus, jo nekrietnie neticīgie ir nobombardējuši viņu labības laukus. ANO kareivji gan laikam tam īsti neticēja un lika atvērt saini, taču laikam samulsa, kad sainī bija otrs sainis un Allaha smiekli bija pietiekami skaļi, lai viņi nepalūgtu attaisīt šo otru saini kas pilns ar hašišu. Fotoreportieris vai nu Allaha varenības vai fotoreportāžas azarta dzīts ar uzvedās kā īsts vīrs un nenodeva.

Tā nu Allaha gaismas pavadīta mana māsa ar pārējiem tika cauri ANO postenim , satika viedo, kas spēja ārstēt manas kājas, apmainīja viņam hašišu pret ieroču kasti un kopā ar viedou devās atpakaļ uz Mirkamas kišlaku.

Atpakaļceļā arī smaidīja Allaha veiksme. Precīzas detaļas nezinu, bet šķiet bija apmēram šādi. Māsa vai nu gāja pa priekšu vai kaut kur sānis no pārējiem kas pa diviem vai vairākiem pūzdami un stenēdami stiepa ieroču kasti.

Māsa uzdūrās ANO kareivjiem kas viņu aizveda uz pratināšanu un kā māsa teica, tad tā bija patiesa Allaha griba kamēr ANO kareivji visu uzmanību veltīja viņai tikmēr pie horizonta varēja redzēt kā ticības brāļi stiepj ieroču kontrabandu ANO gar degungalu ja tā drīkst izteikties. Nešaubīga Allaha humora izjūtas pieskāriens vēl patiesākai un gaišākai ticībai šai zemēs tas ir!

Tālāk māsu pratināja, bet arī te Allahs stāvēja blakus jo ANO nepratās uzdot pratināšanā pareizos jautājumus (bet te ANO nevar pārmest, jo vienkārši larpos cilvēki ir pieraduši un satrenējušies melot, krāpties un izmantot caurumus (legāli bez čītošanas) jautājumu formulējums, lai izvairītos no pareizās atbildes, kas attiecīgi atkal uztrenē uzdot jautājumus pareizi)

Cik sapratu viens no jautājumiem bija „vai Mulla Utumars slēpjas Mirkamas Kišlakā” uz ko māsa iežēlojās par ANO un uzsvērti pārjautājas vai viņi vēlas noskaidrot „Vai Mulla Utumārs SLĒPJAS Mirkamas Kišlakā” ANO atbildēja jā, ka to vēlas noskaidrot, tad māsa ar atkal uzsvērti cenošoties tomēr dot hintus ANO atbildēja „Ka Mulla Utumārs NESLĒPJAS Mirkamas Kišlakā” (capslockotos vārdus arī tad runā izceļot, kas ir balta patiesība jo Mulla Utumārs ir brīvi pieejams praktiski jebkuram Mirkamas Kišlakā un nekur neslēpjas) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tā nu mana māsa un ieroči laimīgi ar viedo dakteri nonāca Mirkamas kišlakā. Dakteris teica, ka palīdzēt var zāles vārdā Bentadīns kas esot kaut kur ēkā pie ANO vai kaut kur tuvumā tam.

Te diemžēl Allaha vaigs novērsās un lietas uz priekšu vairs nevirzījās tik ātri. Pēc kādām stundām kad īsti ticīgās tradīcijās cepām pa Afgāņu metodei jēra gaļa desas (ogles ugunij berot nevis zem katla, bet gan tieši katlā).

Allahs paēdināja mūs un deva domu, ka vajag sacept desas un nest tās ANO, lai iežēlinātu un iemainītu pret Bendatīnu, bonusam vēl piemetot no pašu ANO furgona nolaupīto Coca-Colu.

Šeit Allaha bilde man izplēn, bet cik zinu detaļa bija apmēram šādas. Māsa ar bārdaino bezvārdi ar siltām desām aizgāja līdz tuvākajam ANO postenim pabaroja tos ar desām un kad tie suņi sāka skaidroties par rācijām ar saviem biedriem secināja, ka neviens neatbild un acīmredzot ir apšauti kamēr paši ēd siltās desas. Reizēm Allaha bārda ir tik kupla, ka tajā smieklus nevarēti pamanīt ja vien nekratītos visa bārda. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Acīmredzot kāda no Afgāņu grupām ieņēma ANO posteņus un atrada Bentadīnu jo drīz vien sita Mullas stunda (nē, vēl ne pēdējā), jo atgriežas priecīgi afgāņi ar zāļu kasti un mulla tapa izārstēts, viņš atguva Allaha svētību apmēros kādos nekad nebija piedzīvojis un nekāvējot ne sekundi ķērās pie darba pēc kur tā bija nocieties.

No ķieģeļu drupu apakšas izvilka atmaksas ieroci un kāpa uz jumta kopā ar balsi kas pauž Allaha gribu skaļi.

Lai slavēts visuviedais, varenais Allahas, bet uz jumta Mulla Utumārs beidzot jutās īsti savā elementā pārmaiņus šaudams ar bazuku uz labu laimi visos virzienos un bļaudams Bābeles bazūnēs, viņš sajuta patiesi tā visuvienīgā un varenā tuvību.

Kā vēlāk izrādījās Allahas ar viņu dažbrīd esot bijis tuvāk nekā pats domāja (kā stāstīja organizatori, tad viņiem pa rāciju esot ziņojis satraukts NATO, ka virs viņu galvām sprāgstot raķetes. Mullam nebija ne jausmas, ka tur ir NATO, bet vieglāk ar sirdi, ka Allahs bija vadījis mērķi pareizā virzienā palika).

Bet tā stunda tuvojās, kad Mullam bija jāpamet šīs zemes, jo jaunavas debesī pēc viņa jau ilgojās. Ar ik katru vārdu viņš nodeva lāstu netīrajiem parazītiem, kas nākuši no atejas, kādu Allaha dusmu, taču parazīti arvien vairāk un vairāk piesūcās Mirkamas kišlakam, ka mulla Utumārs bija spiests pāriet no Allaham tīkamā stāvus stāvokļa uz pusguļus stāvokli, lai neķertu kāda jauša vai nejauša lode, tad no pusguļus uz guļus, līdz viņš manīja, ka netālu uz jumta pa laikam sāk krist vārgas lodes. Mulla nogūlās pavisam un centās paslēpties aiz megafona, taču tas viņu neglāba viņš manīja ka pēdējiem spēkiem viņu sasniedz lode ar trāpījumu kreisajā rokā. Vai tas bija tiešs trāpījums vai pa jumtu lēkājošs rikošets to zina tikai pats Allahs, taču Allahs bija vēlējis, lai Mulla pamana to ko viņš pat sajust nevarēja, ka rokai pieskaras acīmredzot kāda saindēta fosfora lode kas izšauta no vītņstobra. Tā ietriecās ķermenī caur kreiso roku, tā ārdīja rokas muskuļus, pārvietojās uz rumpi, lai izmestu līkumu caur kreiso plaušu līdz iestrēga sirdī. Sirdī, kas darbināja mullas ķermeni ticības balsij un lielākas varenības gaismai.

Taču Allahs aicināja pie sevis. Mulla rāpodams nokrita nojumta, sirds apstājās un viņu apkampa neskaitāmas jaunavu rokas jau debesu valstībā. Tās dāvāja visneiedomajamākās baudas un svētlaimi kādu laicīgā dzīvē nevar pieredzēt un turpinās dāvāt visu atlikušo mūžību un vēl vairāk!

Lai Allahs Jūs spēcina krietnie kareivji, lai nazis vienmēr pie jostas un caurdurta neticīgā rīkle grāvī jo tikai asinskāre un slāpes pēc paradīzes jaunavām ir tas kas atbrīvos šo zemi no neticīgajiem. Nogaliniet viņus visus, nežēlojiet nevienu!

Allah Akbar!