Neizskaidrojamais fenomens- veģetārietis, Kas tas par lopiņu? Opcijas

[princessa]

Tātad.

Bija man doma izmēģināt kļūt par veģetārieti, bet tad nonācu pie secinājuma, ka par to gandrīz neko nezinu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Vai kāds nevarētu man izlīdzēt ar informāciju par to, kur meklēt receptes, produktus un citas tamlīdzīgas lietas?

jā, un ko jūs vispār domājat par veģetārismu?

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

[Adē]

Nē, cilvēks NAV visēdājs. Bioloģijas sīkumos neieslīgšu, pateikšu tikai, ka anatomiski cilvēks ir augļēdājs (nevis zālēdājs, lūdzu nejaukt).

Tū-tūū, kāāā man _patīk_, kad cilvēki ņem no visādām teorijām no konteksta izrautu faktu un izmanto to savas patiesības pierādīšanai. Pieņēmu, ka šitais tavs apgalvojums ir izrauts no tās teorijas, kuru pierāda, salīdzinot cilvēku un zāl- un gaļēdāju zarnu trakta garumu, zobu uzbūvi, kuņga pH un citas lietas. Tas viss, protams, ir ļoti kruta, bet uz to vajadzētu skatīties globālāk, respektīvi:

CILVĒKS ĒD GAĻU JAU NO PIRMSĀKUMIEM, ĒD TAGAD UN TURPINĀS ĒST VĒL. Protams, var strīdēties par pirmsākumiem, bet nu skaidri zināms, ka tiklīdz pērtiķis kļuva par cilvēku, viņu gastronomiskajām opcijām nāca klāt spēja sakošļāt un SAGREMOT gaļu. Ja gaļa nebūtu domāta cilvēkam, viņa organisms nespētu to pārstrādāt. Punkts. Un tas izowno jebkuru teoriju par to, ka cilvēks ir augļēdājs.
Instinkti nekļūdās. Daba nekļūdas. Un, kāmēr vairākumam izdalīsies siekalas, domājot par cūkgaļas karbonādi, veģetārieši paliks par cilvēkiem, kuri aizspriedumu dēļ atņem sev mazu dzīves baudu.

Pavisam cita lieta ir emocijas un enerģētika- ēst galinātu dzīvnieku, kuram nāves brīdī bija stress, psiholoģiski nespēt ieēst vistiņu, atceroties kā pa lauku sētu skraida mazi, pūkaini cālīši- tam es piekrītu un pilnīgi respektēju cilvēkus, kuram tas ir veģetārisma iemesls.
Bet tie, kuri pierāda, ka, lūk, cilvēks nav gaļēdājs-- lai iet ````t.