Harijs Poters un Jauktasiņu Princis - komentāri un vērtējumi Opcijas

[Elony]

(IMG:http://www.tvnet.lv/izklaide/images/upload/poters_l_3.jpg)

"Harijs Poters un Jauktasiņu Princis"

Režisors: Deivids Jaits
Galvenajās lomās: Daniels Radklifs, Rūperts Grints, Emma Vatsone, Maikls Gambons, Džims Brodbents.
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt0417741/
Žanrs: Piedzīvojumu un fantāzijas filma

Kinoafiša.

Uzmanību! Iespējami spoileri!
Ja pats/i neesi filmu vēl skatījies/usies, lasi atsauksmes pats/i uz savu atbildību!

Lūdzu, šajā pavedienā visi, kas vēlas un kas jau ir noskatījušies Hariju Poteru un Jauktasiņu Princi, iesūtiet savus filmas apskatus, iespaidus un vērtējumu.

Katram biedram atļauts iesūtīt tikai vienu apskatu (rakstu) šajā pavedienā, turklāt tam jābūt pietiekami saturīgam un vismaz 150 vārdu garam (salīdzinājumam – šis raksts līdz atzīmei ir ~80 vārdu garš). Visi pārējie tiks izdzēsti, piemēram, raksti ar pieciem vārdiem vai raksti kur maz normālu izteikumu, bet daudz smaidiņu un sajūsmas spiedzienu.

Pacenšamies izvērtēt aktieru spēli, specefektus un dekorācijas, mūziku, sižetu, pastāstīt kas patika un kas nepatika.

____________________

To atsauksmes, kas filmu noskatījās ātrāk, pirms 24. jūlija, var lasīt šeit.

Es jau tur arī savu viedokli esmu izteicis, tāpēc šeit publicēšu anotāciju un viedokli no TVNET, no sevis piebildīšu tikai to, ka filmai došu kopumā 7 balles. Kameras darbs, dekorācijas un neuzbāzīgie specefekti pelnījuši 8 balles, bet sižets un stāsta izklāsts gan tikai 6. Aktieru spēle ir pretrunīga, daži tēloja lieliski, citi ne visai, kopumā es arī dodu vidējo 7.

Anotācija:

Voldemorta vara turpina plesties plašumā un aizvien vairāk ietekmēt burvju pasauli. Arī Cūkkārpas Raganu un burvju arodskolā vairs nav agrākā miera sajūtas un pārliecības. Harijam ir aizdomas, ka briesmas viņam uzglūn ne tikai aiz skolas sienām, bet arī pašā skolā, taču Dumidors ir vairāk norūpējies par Harija sagatavošanos pēdējai cīņai, kura tuvojas ar katru dienu. Pa to laiku Cūkkārpai ir uzbrucis vēl kāds neredzams ienaidnieks - audzēkņi kļūst aizvien pieaugušāki un viņu draudzībai pievienojas klāt arī mīlestība un jūtas vienam pret otru. Uz visu šo notikumu fona visi ir aizmirsuši par kādu studentu, kurš ir nolēmis atstāt uz visiem neizdzēšamu iespaidu un atklāt sevī spēka tumšo pusi. Mīlestību var just gaisā uz katra soļa, taču Cūkkārpai tuvojas traģēdija, pēc kuras Raganu un burvju arodskola vairs nekad nebūs kā agrāk.

Viedoklis:

Sestā kinosāga par burvju (nu jau) pusaudža Harija Potera piedzīvojumiem ir satraucoši drūma un interesanta. Šajā filmā vairs nav ne miņas no bērnišķīgās pasakas par burvju pasauli, kādu redzējām pirmajās filmās, - tā vietā stājusies "drūmā realitāte", kam pa vidu vijas pusaudžu mīlestības uzplaiksnījumi.

Filma ir divarpus stundas "īsa" - īsa tāpēc, ka apjomīgo grāmatas saturu filmā ietilpināt nav viegli. Un šķiet, ka šim darbam scenārija autors šoreiz atmetis ar roku - filmā neredzēt tādus iemīļotus tēlus kā Bils un Flēra vai profesore Trilonija. Tāpat filmā "darāmais" krietni apcirpts Nevilam, Burvestību ministrijai un mājas elfiem.

Tā kā daudzi tēli no ekrāniem pazuduši un laika "ir tik maz", filmas veidotāji šoreiz maz pievērsušies tam, lai skatītājam, kurš Potera burvju pasauli iepazīst, iespējams, pirmo reizi, pastāstītu, kas un kāpēc īsti notiek tā, kā notiek. Tātad pirms filmas skatīšanās priekšzināšanas būtu vēlamas. Potera grāmatu cienītājiem, iespējams, varētu nepatikt tas, ka viņu iemīļotākās grāmatas daļas filmā nemaz nav iekļautas vai pat krietni atšķiras no grāmatā aprakstītajām.

Lai nu kā - patīk Potera grāmatu ekranizējumi vai ne, filmu redzēt vērts ir noteikti, jo jūs sagaida krāšņs kinodarbs ar bezgala daudziem specefektiem un aizraujošām niansēm.

Šo rakstu rediģēja Elony: 25.07.2009 08:46

[Īvs]

Nu, tātad. No filmas saņēmu daudzkārt mazāk gandarījuma, kā biju cerējusi saņemt.
Like, exuse me, I'm not in skies → nepārtraukti nācās atgriezties tagadnē, filma nepārņēma savā varā pilnīgi, nelika izjust visu vajadzīgo sajūtu gammu, it kā katra otrā epizode nespēcinātu pirmo, bet gan padarītu to par neiederīgu, nenozīmīgu. Kopēja filmas noskaņa šķita radīta dikti mākslīga. Milzīgs un neaizstājams pluss par cilvēcīgo attiecību izcelšanu, taču šajā gadījumā, kad tās pirmo reizi tika tik ļoti pasvītrotas, filmai pazuda tas poteriskais šarms, un visā filmas garumā nepameta sajūta, ka kaut kas ar to tiek nepateikts līdz galam, kā piemēram, Rona zākstīšanās ar Lavenderu. Nu, comōn, no kurienes pēkšņi tāda meiča samocītām, apmātām acīm mācās virsū līdz šim nevienam nesimpatizējošam Vīzlijam? Lavenderas tēlojums mani ārkārtīgi nokaitināja, un varētu likties, ka no filmas radītā personāža gaidītais efekts ticis ar uzviju panākts (un daļa patiesības jau tur ir - sāku zaudēt objektīvo pusi), bet filmā tā meitene tika padarīta par izsmieklu, kas kopā ar Grintu izskatījās tieši pēc filmai vajadzīgās piespiedu komiskās puses ar milzīgiem pārspīlējumiem. Gaismas, gaismas. Par tām arī nācās diezgan domāt, jo apkārtne, par spīti izcilajām dekorācijām, šķita par daudz nedabīga, īpaši uzsverot horkrusta alas ainu, kur zizļu raidītā gaisma ietina visu vienā sudrabainā dekorācijā, kam paši pesonāži mīcās pa vidu. Jāsaka, ka apmierināta biju diezgan par to, kā veiksmīgi risinājās visas lietas ar horkrustu. Jaunais Toms, lai arī lielas tiesas diezgan tipisks ļaunā veidojums, ar savu tēlojumu un izskatu pārliecināja. Taču pirms filmas es lieliski savā prātā iztēlojos Dumidora āprāta un sāpju agoniju alā, arī aktieris tam visam bija lieliski piemērots, bet nesagaidīju, ko gaidīju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Es varētu turpināt vēl, jo alas aina mani īpaši sarūgtināja (un tā saliņa ezera vidū (ezers taču bija ārprātīgi maziņš!) kaut kāds stalaktīdu un stikla krustojums? manām acīm tie bija palielākas ziemassvētku dārza skulptūras), tāpēc tagad labās lietas. Diezgan gluda un ticama ķīmija starp Hermioni un Ronu. Ļoti dzīvelīga un baudāma dzeršanas aina pēc zirnekļa bērēm (kura izskats, to pietuvinot, lika izsaukties oh, boy!). Un es smējos, patiešām smējos par Vislaimes radītajām sekām Harijam. Spoži, dabīgi un spoži! Luna, ak, Luna! Tās bija par maz. It kā ideja kā māja, taču aina vilcienā (tās zaļās, muļķīgās mušiņas ap Hariju, arr) Tonksas lauciņa aizņemšana - daudz netaistību, kas lika sagumt zem to svara. Es nenoticēju Feltona tēlojumam, kad tas raudāja tualetē un turot zizli pret Dumidoru, bet citkārt viņš bija burvīgs. Un liekas, ka tomēr par daudz tika uzsvērta Harija neveiklība attiecībā uz meitenēm, tas tiesa, tāpēc arī skūpsts bija veidots pēc šī plāna, un labi vien ir (man tā savienība diez ko nepatīk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ). Ēēnd beigas tādas nekādas.

Kopumā filma līdz beigām vilka lielu atrisinājumu tam visam, ko savārīja, ja atļauj man tā bilst, ko, protams, mēs nesagaidījām. Un par spīti lielām iekšējām pretrunām, es ļoti piekrītu tam, ka filma ir viens unikāls garadarbs, grāmata otrs. Tās svarīgās nianses abās mākslās arī ļauj aizmirst notikumu pēc notikuma precizitāti.
Filma bija liels un vājš sagatavošanās posms septītajai daļai. Daudz farsa, maz saprašanas nelasošajiem (kaut vairāk kā citas reizes, tā stāsta), bet vienaldzīgs jau nevar palikt.