Sapnis par nākotni, [pzp], [c] Opcijas

[Bizii van Dope]

Sapnis par nākotni.

I believe I can see the future…
/Nin Inch Nails – Every day is exactly the same/

Stāsts:

Tā būtu brīnišķīga vasara Veckrastu pilsētā Daugavmalā. Saulīte spīd, putniņi dzied, viss zied, bet gaiss pilns mīļa siltuma. Ja vien ne 3. pasaules karš, kas plosa pasauli, sākot no tālās Dienvidamerikas līdz pat Sibīrijas vientuļajiem klajumiem. Jāatzīst, ka pasaule nav īpaši mainījusies. Ir tikai jauns karš, mazliet augstāks garīgais līmenis un vēl vairāk noslēpumu par to, kas īsti slēpjas aiz pasaules virspusējās sistēmas.
Par spīti nāvei, kas kā indīga gāze neapturami sagrauj cilvēku pasauli un palēnām ievijas Latvijā, Veckrastos ir sarīkoti ģimenes svētki, lai aizmirstos, lai būtu kopā ar saviem mīļajiem un skaisti padzīvotu, kamēr vēl ir iespēja dzīvot. Viss ir izrotāts ar ziedu vītnēm, Veckrastu pilsēta ir pilna ar dažādiem stendiem, loterijām, atrakcijām, skatuvēm, uz kurām notiek dažādas izklaidējošos uzstāšanās – mūziķi, komiķi, dejotāji un koristi. Visur slejas dažādas atrakcijas bērniem, apkārt klīst par grāmatu tēliem pārģērbušies cilvēki. Visi ir priecīgi un laimīgi. Nekur neredz bēdīgu seju. Varētu vai mūžīgi stāstīt cik ģimeniski un krāšņi pašai par sevi krāšņajā vasarā bija šie divu dienu svētki.
Nu, un kas, ka pasaulē kāds mirst? Ka arī šī attālākā Zemgales reģiona vīriešus drīz iesauks karā, ja maz Latvijai ir kāda teikšana lielajā karā… Mēs visi kopā esam iespējams pēdējo reiz. Tieši tāpēc ir šie svētki, lai veicinātu vienotību un padarītu saldākus pēdējos mirkļus kopā. Mazajās Latvijas liktenis galu galā solās būt sūrs. Kur tad apvienības? Tādu vairs nav! Te katrs ir par sevi! Visi grib uzvarēt. Par mieru te nevar būt runa. Vai nu uzvarētāja būs Ķīna, vai Krievija, vai Vācija, vai ASV, vai Japāna, vai Anglija. Tas ir bagāto valstu karš, kas piespiedis ne tik ietekmīgās valstis kaut kur pieslieties, lai iznākumā būtu vēl kāda cerība uz kaut kādām priekšrocībām. Latvija un pārējās Baltijas valstis pieslējušās ASV. Bet klīst baumas, ka Krievija to ilgi necietīs. Pagaidām gan izsludināta neitralitāte, taču daudzi tai netic. Vai ir pamats?

Spēlētāji:

Galvenie varoņi nāk no Veckrastiem un ir atbraukuši ciemos pie radiem un draugiem vai tur vēl joprojām dzīvo, mācās, strādā. Viņu stāsti, izskati, raksturi un ģimenes, kā arī draugi ir dažādi. Tik dažādi, tomēr daži ir savā starpā pazīstami. Visi atbraukuši uz Ģimenes svētkiem uz dzimto pilsētu, lai būtu kopā ar mīļajiem, varbūt strādātu,varbūt, lai atpūstos.
Pirmspēdējās svētku dienas, naktī, galvenos varoņus piemeklē ārkārtīgi realistiska vīzija par simtiem cilvēku nāvi varenā sprādzienā. Lai arī kur viņi atrastos, ko darītu tā parādās vienā laikā - četros no rīta. Smadzenes it kā uz brīdi izslēdzas, tāpat kā realitātes izjūta.
Tātad viņi redz asiņainu sprādzienu, kurā mirst arī paši. Kāda balss saka, ka pēc septiņpadsmit gadiem notiks augšāmcelšanās, un viņi atgriezīsies, lai izpildītu augstāko spēku uzdevumu.
Jaunie izredzētie var tam neticēt. Patiesībā viņi var darīt, ko vēlas, bet viņi ir nolemti uzdevumam un būs tur, kur tiem lemts mirt.

Uzdevums un citas lietas:
Glābt pasauli no 3. pasaules kara, kas draud nogalināt pusi cilvēku populācijas.
Mazliet futūristiska spēle, bet kā jau es minēju tehniskā progresa nav. Pasaules glābšana ar reāliem un ļoti nereāliem elementiem. Mistika savijas ar praktisko maģiju, pārdabiskas spējas, senaprunātas lietas + cilvēku nāvējošie izgudrojumi, realitāte un ikdienas problēmas.
BRĪDINĀJUMS: Spēles galvenais uzdevums atklāsies pašas spēles gaitā. Negaidīt tādas lietas kā valdības gāzšanu, jo šai spēlei nav politisku nolūku. Cīņa saistīsies ar maģiju, īpašām spējām, dažādiem uzdevumiem, kas jāizpilda, un lietām, ko jādabū, lai nonāktu pie mērķa. Bet kaut kur ir kāds milzīgs ienaidnieks…

Par anketas sadaļām:

Vārds, uzvārds - centīsimies pieturēties pie latviskiem vārdiem un uzvārdiem.
Dzimšanas dati - diena, mēnesis, gads, tēli ne vecāki par 25 gadiem un ne jaunāki par 16 gadiem.
Valodu prasmes - kādās valodās mākam runāt, ja neskaita latviešu.
Izskats - attēls un apraksts - abi obligāti.
Ģimene - īss ģimenes apraksts, galvenokārt aprakstīt tos cilvēkus, ar kuriem tiks svinēti Ģimenes svētki. Varbūt kāds ir jau precējies (bet bez bērniem gan iztiksim). Ir iespēja sarunāt ar kādu citu spēlētāju saderināšanos, laulību.
Draugi - vai viņu ir daudz, vai maz, ko viņi par tēlu domā, varbūt ir labākais draugs, draudzene. Galvenokārt aprakstīt par tiem, kurus gribētu iepīt savā laika pavadīšanā svētku laikā. Var sarunāt ar citu spēlētāju labāko draudzību, attiecības.

Spēlētāja anketas kods:

KODS

[b]Vārds, uzvārds:[/b]
[b]Dzimšanas dati: [/b]
[b]Profesija:[/b]
[b]Valodu prasmes:[/b]
[b]Izskats:[/b]
[b]Raksturs:[/b]
[b]Ģimene:[/b]
[b]Draugi:[/b]
[b]Biogrāfija:[/b]
[b]Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos:[/b]

Anketas gaidīšu caur personīgo ziņnesi!
Ja ir kādi jautājumi - droši jautājiet!

[Semijs]

Vārds, uzvārds: Svens Lejiņš.
Dzimšanas dati: 23.06.1985.
Profesija: Nav tādas, apsaimnieko vecāku fermu. Kādreiz bija mežcirtējs Sibīrijā.
Valodu prasmes: Latviešu, Krievu un Angļu, mazliet Lietuviešu.
Izskats: Bilde.
Raksturs: Svens ir draudzīgs un lādzīgs džeks. Nodzīvojis jau gana, to var pamanīt viņa sejā, bet sirdī viņš ir mūžīgi jauns. Mīl iedzert un uzpīpēt opja dāvināto pīpi. Diezgan kautrīgs starp meitenēm, bet, kad iedzer, tad vairs nav tik traki, neskaitot to, ka Svens parasti paliek agresīvs alkohola reibumā.
Ģimene: Tēvs, māte, jaunākais brālis un opis.
Draugi: Vietējie veckrastnieki, ar kuriem jau tusē kopš mazotnes, kas tik nav darīts ar viņiem kopā. Ir daži draugi no Rīgas, kurus Svens ir uzaicinājis, bet kolēģus no Sibīrijas nesanāca uzaicināt, jo tāls ceļš jāmēro kā nekā.
Biogrāfija: Svens piedzima un uzauga Veckrastos, kā parasts zellis, bet ar feinu opi, kas būtībā iemācija viņam visu, ko viņš zināja. Agrā jaunībā, krievu laikos, Svens ar opi un daudziem latviešiem reiz trenca vairākus krievu karavīrus caur Vecrīgu. Svena opis arī iemācija viņam doties medībās, apieties ar ieroci un spēlēt ģitāru. Nav tā, ka puisis būtībā mīlētu savu opi, ģimene viņam arī ir bijusi vienmēr pirmajā vietā.
Līdz divdesmit gadu vecumam, Svens palīdzēja ģimenei fermā un brauca uz Rīgu strādāt Kokapstrādes fabrikā, kur nostrādājis divus gadus, devās uz Sibīriju, lai tur varētu strādāt pa mežcirtēju. Sibīrijā Svens ieguva ātri jaunus draugus, bet pati labākā pieredze bija viņiem, ka viņi atrada vecu armijas bunkuri, pilnu ar kalašņikoviem un gumijas lodēm, tādēļ Svens bieži spēlēja kariņus ar vietējiem. Sapelnījies gana daudz naudas, puisis atgriezās dzimtenē pie ģimenes un draugiem, kur arī nozvērējās palikt, līdz nāve nāks pēc viņa.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Tāpēc, ka Veckrasti ir Svena dzimtā pilsēta, kur viņš ir uzaudzis un sadarījis visvisādas muļķības. Neatrasties svētkos būtu milzīgs grēks!