Spēlētāju krīze LARPos - mīts vai realitāte? Opcijas

[Andza]

Jau pirms tam bija pavīdējušas idejas par to, ka pašreizējā latviešu larpu komūnā (par krievvalodīgo plūsmu neko nezinu) valda zināma spēlētāju krīze. Gribēju izvērst diskusiju par to, cik patiess ir šāds situācijas novērtējums.

Nav šaubu par to, ka zināmu problēmu var just. Savādnieki GMi, laika gaitā ir turpinājuši attīstīt savas spēļu veidošanas un vadīšanas prasmes. Taču spēlētāji laika gaitā ir kļuvuši ar mantiņām, tērpiem bagātāki, ar daudzu larpu pieredzi bagātāki, bet vai tāpēc labāki spēlētāji? Vai šī te pieredze nav nokāvusi kaut kādu entuazismu, aktivitāti un gatavību mesties tajā un ieguldīt no sevis gana daudz?

Bet varbūt pie vainas vairāk ir vecums, vienkārši, cilvēkiem, kas vairs nav skolnieki, neizbēgami ir daudz vairāk laika (jo sevišķi pašreizējā ekonomiskajā situācijā) jāvelta citām dzīves problēmām, un viņi ir pārāk gurdeni, lai veltītu entuazismu un enerģiju?

Vai varbūt pie vainas ir pašas kurbijkurnes kā larpu resursa nīkšana ārā (HP grāmatas galu galā beigušās), un tas vairs neuzrunā tik plašu cilvēku loku, tāpēc pašlaik viss ir reducējies uz kaut ko tādu lokālu?

Bet varbūt viss ir tāpat kā pirms pieciem vai vairāk gadiem, un mēs vienkārši ņerkstam?

[Miervaldis Gotiņ...]

bengalaas

Kaut kur man gar acīm bija nozibējis tāds larpu teorijas gabals, ka ir triju veidu larperi:
1) tie, kas ķer fīlingu, kam svarīgākais ir iejusties tēlā, iedzīvoties spēles pasaulē
2) tie, kam vajag funu, action, prikolus un jo trakāk jo labāk
3) tie, kas grib uzvarēt - izpildīt visus kvestus, izgriezt visu poligonu, noindēt ienaidniekus un kļūt par lokālajiem demigodiem.

Aha, visnotaļ paldies! Es šito nezināju/nebiju iedomājies/biju piemirsis (ja nu kādreiz pa ausu galam tomēr biju dzirdējis).

Btw, tas daudz ko paskaidro.

varbūt būtu noderīgi padomāt, ko mēs katrs no larpiem sagaidām un varbūt tad meistari var piedāvāt kaut kādu specializāciju vai vismaz mēģināt nodrošināt labu spēli visiem? Teiksim, piedāvājot dažādus kvestus, vai arī piedāvājot kaut kādus bonusus tiem cilvēkiem, kas vienkārši grib mierīgi sēdēt un vērpt, šūt, ganīt (dēļu) aitas, taisīt (striķu) žogus, lasīt (ārstniecības) pienenes un tamlīdzīgi.

Tu biji `Utumārā`. Varbūt vari minēt kādu piemēru šajā pasākumā, kurš tur praksē nebija, bet būtu varējis būt? Respektīvi, kas būtu varējis kļūt par bonusu `sadzīves` spēlētāju piesaistīšanai?

[bengalaas]

bengalaas

Aha, visnotaļ paldies! Es šito nezināju/nebiju iedomājies/biju piemirsis (ja nu kādreiz pa ausu galam tomēr biju dzirdējis).

Btw, tas daudz ko paskaidro.

Tu biji `Utumārā`. Varbūt vari minēt kādu piemēru šajā pasākumā, kurš tur praksē nebija, bet būtu varējis būt? Respektīvi, kas būtu varējis kļūt par bonusu `sadzīves` spēlētāju piesaistīšanai?

Diez vai tajā situācijā kaut kas tāds būtu bijis iespējams, jo tas būtu kaut kādā ziņā pretrunā šai konkrētajai pasaulei - spēle bija priekš tiem, kas grib uzvarēt. Visādu grozu pinēju piesaistīšanai būtu bijis vajadzīgs nedaudz vairāk miera, lai nevajadzētu gribot negribot iesaistīties visādās aktivitātēs. Nez, tā jau kaņepju lauku iekopām, aitas ganījām, ārstniecības zālītes lasījām - bija ok. Vienkārši tas neturpinājās ilgi, tāda nu tā spēles specifika (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Varbūt būtu līdzējis, ja vismaz kauju starplaikos vai vakaros kareivji nāktu mierīgi pie ugunskura pasēdēt, putru no vietējiem paģērot, vai arī kādas vietējās leģendas pieprasot pastāstīt. Vairāk savstarpējās spēles. Tas jau bija teikts Utumāra atsauksmēs. Vnk varbūt ar to būtu varēts panākt vēl kādu dziļāku efektu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)