Spēlētāju krīze LARPos - mīts vai realitāte? Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Andza]

Jau pirms tam bija pavīdējušas idejas par to, ka pašreizējā latviešu larpu komūnā (par krievvalodīgo plūsmu neko nezinu) valda zināma spēlētāju krīze. Gribēju izvērst diskusiju par to, cik patiess ir šāds situācijas novērtējums.

Nav šaubu par to, ka zināmu problēmu var just. Savādnieki GMi, laika gaitā ir turpinājuši attīstīt savas spēļu veidošanas un vadīšanas prasmes. Taču spēlētāji laika gaitā ir kļuvuši ar mantiņām, tērpiem bagātāki, ar daudzu larpu pieredzi bagātāki, bet vai tāpēc labāki spēlētāji? Vai šī te pieredze nav nokāvusi kaut kādu entuazismu, aktivitāti un gatavību mesties tajā un ieguldīt no sevis gana daudz?

Bet varbūt pie vainas vairāk ir vecums, vienkārši, cilvēkiem, kas vairs nav skolnieki, neizbēgami ir daudz vairāk laika (jo sevišķi pašreizējā ekonomiskajā situācijā) jāvelta citām dzīves problēmām, un viņi ir pārāk gurdeni, lai veltītu entuazismu un enerģiju?

Vai varbūt pie vainas ir pašas kurbijkurnes kā larpu resursa nīkšana ārā (HP grāmatas galu galā beigušās), un tas vairs neuzrunā tik plašu cilvēku loku, tāpēc pašlaik viss ir reducējies uz kaut ko tādu lokālu?

Bet varbūt viss ir tāpat kā pirms pieciem vai vairāk gadiem, un mēs vienkārši ņerkstam?

[Miervaldis Gotiņ...]

Manuprāt, būtu lietderīgi pafilozofēt par tādiem jautājumiem kā:
- kas ir LARPu mērķauditorija?
- Kas ir tas, ko cilvēki meklē LARPos?
- vai LARPu ievirze, sižets un viss pārējais nodrošina to, ka cilvēki iegūtu to, kas viņus piesaista LARPos?

[bengalaas]

- Kas ir tas, ko cilvēki meklē LARPos?

Kaut kur man gar acīm bija nozibējis tāds larpu teorijas gabals, ka ir triju veidu larperi:
1) tie, kas ķer fīlingu, kam svarīgākais ir iejusties tēlā, iedzīvoties spēles pasaulē
2) tie, kam vajag funu, action, prikolus un jo trakāk jo labāk
3) tie, kas grib uzvarēt - izpildīt visus kvestus, izgriezt visu poligonu, noindēt ienaidniekus un kļūt par lokālajiem demigodiem.

Varbūt cilvēki kļūst izvēlīgāki un līdz ar to vairāk nodalās pēc savām prioritātēm? Mana konkrētā problēma ar larpiem ir tāda, ka uz sevi es attiecinu pirmo variantu, bet lielākā daļa LV larperu ir prikolisti (otrais variants), kas man bieži traucē spēlēt un liedz gūt no spēles maksimālu prieku. Tā, protams, ir mana problēma, taču varbūt būtu noderīgi padomāt, ko mēs katrs no larpiem sagaidām un varbūt tad meistari var piedāvāt kaut kādu specializāciju vai vismaz mēģināt nodrošināt labu spēli visiem? Teiksim, piedāvājot dažādus kvestus, vai arī piedāvājot kaut kādus bonusus tiem cilvēkiem, kas vienkārši grib mierīgi sēdēt un vērpt, šūt, ganīt (dēļu) aitas, taisīt (striķu) žogus, lasīt (ārstniecības) pienenes un tamlīdzīgi.

Kāpēc tieši viņiem vajag bonusus? Tāpēc, ka šī grupa ir vispasīvākā, līdz ar to pastāv liela iespēja, ka viņus vispār nostumj malā, un citi par viņiem vispār aizmirst. Laba balansa (savdabīga bonusa) piemērs, manuprāt, ir nupat notikušais Robins Huds, kur ciemats varēja mierīgi vārīties savā sulā, bet joprojām bija iesaistīts spēlē caur to, ka pārtikas čipus varēja dabūt tikai tur, līdz ar to bija pietiekami dzīva cilvēku kustība, tirgošanās, darījumi un tamlīdzīgi.

Šo rakstu rediģēja bengalaas: 19.07.2009 18:58