viduslaiki., viduslaiki kad valdija karaļi un bija bruņinieki. Opcijas

[arfa]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) viduslaiki un dzīve tajos. kāda tā bija par to ir grūti spriest. tieši tamdēļ vēršos pie foruma dalībniekiem lai vini mazliet pafantazētu un uzrakstītu kāda viņu prāt bija dzīve viduslaikos. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Kāpēc jāfantazē? Dzīve bija tāda, kāda viņa bija.

1. Kā te ir iepriekš izskanējis par klosteriem kā publiskajiem namiem - manuprāt, tas ir pārspīlējums vai ļaunprātīgi izplatīts mīts, gluži vienkārši tas ABSOLŪTI nesavietojas ar baznīcas un klosterisma ideoloģiju. Un vai tikai sieviešu klosteri vispār nav pēcviduslaiku laikmeta izgudrojums.
2. Par tīrību un netīrību - neesmu drošs, ka varam runāt par absolūtu netīrību, tomēr higiēnas problēmas pilnīgi noteikti ka bija (mikrobu patogēno dabu atklāja un ĀRSTI rokas sāka mazgāt, ja nemaldos, tad kādā 19. gs.). Tieši tāpat atcerēsimies arī to, ka tajās pašās apjūsmotajās pilīs un cietokšņos nebija tādu telpu kā tualešu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
3. Cilvēku dzīvi lielā mērā noteica tas, kāda bija viņu izcelšanās, un stāstiņi par to, kā zemnieka dēls izdara nezkādo tur varoņdarbu un apprec karaļa meitu, paliek pasakām. Augstdzimušie radojās tikai ar augstdzimušajiem - ne jau velti par 20. gs. sākumā daudzu Eiropas valstu monarhi savstarpēji atradās lielākās vai mazākās radniecības saitēs. Un arī būt par princesi varēja nebūt nekāda medus maize - ir tāds raksturīgs teiciens `Aizver acis un domā par Angliju!` © (karaliene māte dod padomu kā pārdzīvot kāzu nakti meitai - princesei, kas tiek izprecināta ar riebīgu, bet monarhu dzimtai izdevīgu līgavaini).
4. Par reliģisko dogmatiku manuprāt arī tiek pārspīlēts - stipri šaubos, ka cilvēkus uz ielām tvarstīja un eksaminēja `vai tu pietiekoši stirpi tici dievam?`. Cita lieta, ka brīvdomība un iespēja paust uzskatus, kas atšķīrās no vispārpieņemtajiem, gan bija STIPRI ierobežota lieta.

Katrā ziņā viduslaiki nav tas laikmets, kurā es gribētu dzīvot.

Vispār par šo tēmu labs lasāmgabals ir A. un B. Strugacku `Grūti būt dievam`.