Aprīļa konkurss, tēla anketas Opcijas

[bengalaas]

Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.

___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)
___________________

[Beppo]

Vārds: Brina
Vecums: Jaunava precību gados
Izcelsme, ģimene: Brina ir jaunākā meita no piecām, piedzimusi, kad vecāki vēl vienu bērnu nepavisam negaidīja. Brīnums, ka šie vēl ir dzīvi.
Pasaule: Brinas cilts nodarbojas ar zemkopību, cik nu tas Garmurdra pievārtē iespējams. Tuksnesis plešas aizvien lielāks, un ļoti ticams, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums pamest iekoptos labības laukus un kaktusu audzes un doties jaunas mājvietas meklējumos. Stāsta, ka vairāku nedēļu gājiena attālumā esot liels ūdens, pie kura esot liels ciems, bet cilvēku, kas to redzējis pats savām acīm ir sastapis vienīgi pats vecākais vīrs ciemā.
Biogrāfija: Brinas dzīvē līdz šim nekā ievērības cienīga nav bijis, ja neskaita vecāku lutināšanu. Pamanot savu vēlīno grūtniecību, viņas māte gan nepavisam nebija apmierināta, un pat mēģināja no bērna atbrīvoties — kurš gan gribētu tādu slogu vecumdienās, kad pašas vecākajai meitai jau gaidāms mazulis, taču galu galā Brina kļuva par lutinātāko bērnu visā ciematā. Viņas māsasmeita, Bea, kura ir tikai pāris mēness ciklus vecāka par Brinu, kļuva par viņas māsu — vecīgajai mātei drīz vien aptrūkās piens.
Bet nu jau Brina sen kā ir precību gados, viņas māsai Beai jau ir divi mazuļi, bet Brinai nepatīk itin neviens no ciema puišiem. Neviens gan viņai precības ar varu neuzspiež, bet, ja tā turpināsies, jaunavai ciems būs jāpamet — tāda ir tradīcija, ja sieviete nerada pēcnācējus, un viņai nepiemīt kādas citas sevišķas prasmes, kādu Brinai nav, viņai ciems vienai pašai jāpamet.
Raksturs: Brinai pilnā mērā piemīt visas sevišķi izlutināta skuķa iezīmes. Viņa uzskata sevi par augstākstāvošu — kā nekā, viņas piedzimšana jau bija negaidīta, un pat nepaskatās uz ciema pušiem, no kuriem vairāki viņu labprāt redzētu pie sava pavarda.
Reliģija: Reliģija ir visai sarežģīta un brīžiem pretrunīgi. Ga'armi tic, ka viss viņiem apkārt ir dzīvs, pat gaiss, ko tie elpo — galu galā, ja gaiss būtu nedzīvs, tad to ieelpojot, ga'arms arī kļūtu nedzīvs, bet ga'arms taču ir dzīvs, tātad, gaiss ir dzīvs. Visam dzīvajam piemīt dvēsele, gars, kas gan lielākoties ir spēcīgāka par cilvēka garu, taču var izlūgties to labvēlību. Tas viss mijas ar dažādiem senseniem ticējumiem un paražām, piemēram, to, ko šobrīd izpilda Brina.
Situācija attēlā: Brina pat ļoti cer, ka ciema ļaudis izlems pamest šo vienmuļo vietu, tamdēļ viņa ir nolēmusi veikt senu rituālu, tas nav darīts jau vairākas paaudzes, kas domāts tieši tādām bezvīra jaunavām kā viņa. Saulei rietot Brina izgāja no mājas, un visu nakti gāja dziļāk tuksnesī, neņemot līdzi ne ūdeni ne dzērienu, vienīgi īpašu saknīšu novārījumu, kas slāpes praktiski neremdē, toties stimulē vīzijas. Tagad diena viņai jāpavada meditējot. Šādā veidā viņas gars var sastapt kāda jauna vīrieša garu un pastāstīt tam ceļu, kā atrast viņas fizisko ķermeni. Kad pašas ēna praktiski bija pazudusi, Brina izdzēra līdzpaņemto novārījumu un nu viņas ķermenis guļ karstajos saules staros smiltīs, bet viņas gars, šķiet, jau ir atradis otru garu, ko Brinas ķermenis sastaps vēlāk. Lai garam atvieglotu meklējumus, Brina pirms apreibināšanās uzzīmēja smiltīs rituālu potenciālā precinieka attēlu. Šoreiz gan Brina nesēdēs mājās un negaidīs garu pasaulē sastapto jaunekli, bet pati dosies prom, taču, ja divu cilvēku gari ir noslēguši vienošanos, viņu fiziskie ķermeņi viens otru satiekot, uzreiz zinās, kāds viņiem ir pienākums pret sastapto.