Vai jēdzīgi, ka Strups izrādījās labais? Opcijas

[Grendžera]

Es gribētu zināt, vai tas ir jēdzīgi, ka strups beigās izrādījās labais? Man liekas, ka viņš visu laiku bija pārāk ļauns - jau no pirmās Harija ienākšanas mikstūru klasē. Mani interesē kurbijkurniešu versijas un idejas par to, kā vajadzēja būt. Man šķiet, ka no sākuma līdz arī sestās grāmatas beigām (ja ne septītās vidum) Roulinga bija domājusi viņu kā ļauno, bet tagad pēkšņi pārdomājusi - mani interesē kādēļ? Strupam piestāv būt melnejem magem - viss viņam ir melns - gan apģērbs, gan mati, tikai seja dzeltena.
Un tā pēdējā kauja - Voldemorts pret Hariju - ļoti interesanti, divi lāsti. Bet kā tik stiprs zizlis ar stiprāku lāstu, kā Voldemortam varēja uzveikt Harija zizli, kurš bija vājāks un raidīja vājāku maģiju? Arī tas mani neapšaubāmi interesē.
Un vēl ir kaut kas, ko es gribēju pavaicāt tiem, kas šo lapu ir izveidojuši - kādēļ augšā uz tā attēla ir rakstīts Nāves Relikti, ja jau sen zināms, ka pareizais nosaukums ir Nāves Dāvesti?

Šo rakstu rediģēja Elony: 14.04.2009 19:07

[earnella]

Vējaslota pateica labi par labo un ļauno.
Lai ko daži neteiktu, Harijs Poters nav un nekad nav bijusi stulba pasaka vai stulbs bojeviks. Un "labie" un "ļaunie" tā nopietni iedalās tikai tajos. Un domāt tādās kategorijās arī nevar, ja grib literāru darbu analizēt.
Neviens no patiešām svarīgajiem varoņiem nav ne labs, ne ļauns. Harijs pats, teiksim - viņš nav nemaz tik labs! Viņš ir pasaules glābšanas sindroma un bērnībā iedzītu slēptu kompleksu mākts puika, kurš to atmeta tikai tad, kad viņš saprata, ka ir dzīvs pēc Kingskrosas 7. grāmatā, un te, es domāju, lielu lomu nospēlēja Narcisas Blekas rakstura otras puses atklāšanās. Neaizmirsīsim, ka Poters kļuva nikns katru reizi, kad viņam šķita, ka Dumidors tomēr nav viņam kaut kur paslēpis "pasaules glābšanas rokasgrāmatu".
Savukārt par to, ka Strups ir cilvēks, kas vēlas labu pasauli, kurš tādu to nekad nav redzējis, un kuru vienkārši visi čakarē, var atrast norādes pilnīgi visās grāmatās.

Visi Roulingas tēli ir psiholoģiski labi izstrādāti. Izstrādājuma mazliet trūkst tikai dažiem epizodiskākiem tēliem, parasti nedaudz komiskajiem - tiem, kuru galvenā nozīme bieži vien ir "comic relief" - nezinu latvisko terminu, bet tā ir sena dramaturģijas metode, kuru plaši lietojis, piemēram, Šeikspīrs. Poterā kā comic relief visbiežāk darbojas Freds un Džordžs, mazākā mērā - Rons, atsevišķās situācijās - Artūrs Vīzlijs, bet, teiksim, Zeltiņam Sirdsāķim tas bija vienīgais eksistences mērķis, tāpēc par tēlu es viņu neuzskatu.