_Kārdinājums_, [GM][PZP] Spiegu spēles Opcijas

[Ķipītis amonjakā]

Apkopojums:
Paši dalībnieki un tēli.

1) Storyteller — Alans Arklins (Fins) [25] bilde

2) Andromeda — Aleksandra Hjūza [24] bilde

3) bengalaas — Mirjama "Sniega cilvēks" O'Konelija [21] bilde

4) Deonalds Bils — Endija Šteilere [25] bilde

5) washulis — Tempera (Temija) Maika [24] bilde

6) Apaču Tuksneša Rēgs — Kirstens Kerrs [24] 44. bilde

7) Miervaldis Gotiņš — Džons Smits [24] bilde

8) Grēkmeistars — Viliams Dreivens [22] bilde

9) Beppo — Frančeska van der Perena [25] bilde

10) ~SweetIrony~ — Ališa Konelija [22] bilde


SPĒLE

Kā jau es jums visiem prasīju- atrašanās vietu, un darbību- nu jūs varat to sīki un skaidri aprakstīt šeit.
Un vēl atgādinu, jūs nedrīkstat atrasties mājās.

Uz priekšu, un tad turpināšu es! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Ķipītis amonjakā]

GRĒKMEISTARS

Ketrīna beidzot pasmīnēja, bet tas bija tikai sīks mirklis, un atkal viņai bija dzelzs seja. Nē, man vajadzēja tevi satikt. Viņa turpināja viņā lūkoties, es zinu, kas tu esi. Sieviete atkal pasmīnēja. Liekas, viņai patika spēlēties ar cilvēku prātiem. Tad viņa izdarījo to pašu gājienu, ko pirms tam, viņa pieliecās ļoti tuvu un iečukstēja ausī, pietam, es zinu par tevi daaaudz. Tas skanēja tik mīklaini.
Ketrīna graciozi atliecās un pārkrustoja labo kāju pāri kreisajai.

ANDROMEDA

Vīrietis atslāba, skatienā vairs nebija jūtama pieklājība tik ļoti, kā tad, kad viņš tikko uzrunāja Aleksu.
Kā tad klājas, TagaD? viņš uzvaru lika tieši uz pēdējo vārdu.
Viesmīlis bija tikko atnesis cappuccino, kas smaržoja vienkārši lieliski, un tam bija liela putu micīte, taču tas vēl bija pavisam karsts, tādēļ Deivs to neaiztika.


WASHULIS

Starpcitu, jums ir labas bildes, jums tiešām ir talants piekļūt klāt cilvēkiem nepamanītai, un man liekas tas ir vērtīgi. Vērtīgi arī man. Vīrietis noslēpumaini nosmīnēja. Viņa acis iezibējās, tas vienkārši norādīja, ka Bils kaut ko slēpa, ka ir kaut kas sakāms, bet to nevar tik vienkārši izteikt.
Jums patīk piedzīvojumi? Viņš ieinteresēti nopētīja sievieti, kas, likās, bet varbūt viņš kļūdās, bija apjukusi.


BEPPO

Hey, dārgā, es te neesmu, lai strīdētos ar tevi, vai kādam traucē. Saproti, man ir darba tikšanās, slepenā misija, saproti. Un es gaidu savu kontaktu. Vienkāršāk sakot te ir kāds, kuru man vajag satikt.
Lea, tā viņu sauca, izvilka no somiņas mobilo tālruni, uzrakstīja visai īsu sms, bet Frančeska nevarēja saskatīt, ko tieši viņas kaitēkle tur drukāja.
Sieviete mierīgi, gribēdama smieties, bet to viņa centās apslāpēt, lūkojās Frančeskā, kas drīz vien varētu spert zibeņus.


Bengalaas

Nu jau vakarpuse un nu Džeikam bilde bija jātiek galā ar nākamo personu listā. Viņš nebija domājis, ka tagad būs jāškrien kross, un nesagatavojies savā ādas žaketē pamatīgi nogura, bet tika līdzi žiglajai Mirjamai. Un tad, pārsteigts viņš vērojā, ka meitene gluži kā spaidermens rāpās pa margām tik uz augšu, tik uz augšu, līdz nokļuva uz mājas jumta. Nu nē, to es nevaru. Šitas viss pasākums ar skriešanu jau prasīja manas pūles, bet skriet pa sienām es netaisos Vīrietis elsdams pieliecās ceļos un pētīja vai nevar kā savādāk tikt tur, pie viņas. Un jā, protams, kā jau attapīgais, viņš drīz vien pamanīja glābšanas trepes, kas bija nedaudz tālāk, bet tās liekas, bija aizslēgtas. Protams tā nebija problēma, kā nekā slēdzene bija jau veca, un tuvumā atrasts ķieģelis, kas mētājās pie sētas, lieliski noderēja. Un nu brīvs ceļš.
Ticis līdz augšai Džeiks redzēja kā meitene, pagriezusies ar muguru, sēdēja un šo to knibināja.
Jauks vakariņš, vai ne?


Storryteller

Džeiks pasmaidīja, ar šo ir vieglāk nekā ar citiem. Neuzdod dīvainus jautājumus, un nebēg prom, kliedzot.
Vispirms jājautā, tev patīk piedzīvojumi, un tai skaitā arī bīstamas lietas?


~SweetIrony~

Cilvēku trūkst, cilvēku trūkst, vai arī viņi visi, labāk neizteikšos, vienkārši nemāk sarunāties ar cilvēkiem. Un pēc šīs domas viņš sajutās nedaudz glaimots, ka tieši viņš tiek izvēlēts, kā labākais šajā sfērā. Tomēr pēc neilga brīža Džeiks atkal sāka sūroties, bet es labāk gribu doties Havaju salām, vai Lasvegasu Labi, nekas. Tā saucamā augstākstāvošā persona lika šodien tikt galā ar vesliem trim cilvēkiem, toties pārējā dienas daļa brīva. Tā nu viņš bilde tikko nācis no Fina, ieskrējis vēl MCdonaldā iekost kādu lielu hamburgeru brokastīs, viņš devās uzmeklēt nākamo.
Nu un arī sekmīgi uzmeklēja. Ališa, hmmm vīrietis nopētīja būtni, kas devās pēc kafijas. Viņš vēsi atspiedās pret viņas braucamrīku un gaidīja.


Miervaldis Gotiņš

Khe, vai tad tiešām es izskatos pēc geja? Maikls iesmējās. Laikam būs jāmaina stils
Vīrietis bija smaidīgs, bet dziļi iekšā reālists, un reizēm vilka pat uz pesimismu.
Vieglā, gaiši brūnā džemperī gērbies, Maiksl piekārtoja okulārus, kas sēdēja uz deguna.
Laiks bija lielisks, žēl tikai, ka klusuma nebija. Nabaga pīlītes bija galīgi izbadējušās un cīnījās, kāpa viens otrai uz spārniem un bakstīja ar knābjiem, lai tikai dabūtu katru maizes kumosiņu, ko pameta blakussēdošais. Tas bija liels troksnis. Pēkšķinātāju bars.



Enģeļu gūstekne

Rīta pusē Deivam bija jāceļas visai agri, kā nekā jāsatiek visai košā meitene Leia. Kā jau jau viņam teica, ik rīta pastaiga ar suņiem. Diemžēl vīrietim riebās suņi, un pat šo šo faktu viņš nevarēja pamatot, tā vienkārši bija. Cilvēka labākais draugs, jāsmejas.
Ģērbies brūnā zamšādas jakā, viņš ieradās piecpadsmit pāri sešiem, lai pavērotu meiteni.
oho, patiešām košā Leia Viņu vienkārši nevarēja nepamanīt visā klusajā apkārtnē. Gan dēļ visai drošā apģērba, gan arī suņiem, kas skrēja un vilka saimnieci uz priekšu.
Deivs ātrā solī devās uz viņas pusi, un jau no pāris metru attāluma uzsauca Hey, palīdzību nevajag?



Apaču tuksneša rēgs

Jauna, šarmanta, spilgta- tur viņa gāja, Emīlija. Koši zilā kontrastēja ar melnajiem matiem. Viņa bija ģērbusies saskanīgi un gaumīgi. bilde
Diena bija paspējusi iesilt, un maigi saules stariņi spraucās starp mākonīšiem. Parks bija pilns ar cilvēkiem, un pat šodien, brīvdienā, visi steidzās un bija aizņemti, domīgi. Visapkārt bija kņada, bet tomēr, no tāluma jau varēja saredzēt Kirstenu, jā izskatīgs jauns vīrietis.
Daudz nedomādama, viņa nolēma doties tik pie viņa. Netālu no soliņa, kur Kirstens bija apmeties baudīt pavasari, Emīlija uzskrēja virsū, jāatzīst tīšām, kādam pretīmnākošam vīrietim, kas sarunājās pa telefonu, tādēļ viss izskatījās diezgan dabīgi. Sieviete paspēja atvērt savu somiņu, lai tās saturs izskristu, un nu tas viss, gan lūpu spīdums, telefons, plānotājs un citi sīkumi, nokrita teju vai pie paša Kirstena kājām.
Gandarījumā Emīlija veikli devās salastīt visu, kas gulēja uz zemes. ak vai, kad cilvēki neskatās, kur iet