_Kārdinājums_, [GM][PZP] Spiegu spēles Opcijas

[Ķipītis amonjakā]

Apkopojums:
Paši dalībnieki un tēli.

1) Storyteller — Alans Arklins (Fins) [25] bilde

2) Andromeda — Aleksandra Hjūza [24] bilde

3) bengalaas — Mirjama "Sniega cilvēks" O'Konelija [21] bilde

4) Deonalds Bils — Endija Šteilere [25] bilde

5) washulis — Tempera (Temija) Maika [24] bilde

6) Apaču Tuksneša Rēgs — Kirstens Kerrs [24] 44. bilde

7) Miervaldis Gotiņš — Džons Smits [24] bilde

8) Grēkmeistars — Viliams Dreivens [22] bilde

9) Beppo — Frančeska van der Perena [25] bilde

10) ~SweetIrony~ — Ališa Konelija [22] bilde


SPĒLE

Kā jau es jums visiem prasīju- atrašanās vietu, un darbību- nu jūs varat to sīki un skaidri aprakstīt šeit.
Un vēl atgādinu, jūs nedrīkstat atrasties mājās.

Uz priekšu, un tad turpināšu es! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Malduguns]

Fins pamodās ap pieciem no rīta. Viņš nebūtu pamodies, ja vien persona, kuras gultā viņš atradās, nebūtu sākusi paniski knosīties. Kaut ko īgni nomurminājis puisis pagriezās uz otriem sāniem un gulšņāja tālāk. Vēl viens traucēklis - paniska purināšana aiz pleca.
-Kas?-Fins pavēra vienu aci un pašķielēja uz meiteni, kuru, šķiet, redzēja pirmo reizi.
-Klau, tev būtu jāiet,,-viņa mazliet nervozi pasmaidīja.-Protams, nakts ar tevi bija brīnišķīga, bet šodien ciemos ierodas mana māte un es nedomāju, ka viņa priecātos par ko šādu. Nepārproti, lūdzu,-meitene nervozi pasmaidīja.
-Kurš normāls cilvēks brauc ciemos rīta agrumā?-Fins nopurpināja un sameklēja savas lupatas. Uzvilcis mugurā noplēstos melnos džinsus, aizpogājis melno kreklu un aizsējis kerzas, puisis uzmeta sev paviršu skatu spogulī - mati bija nežēlīgi izspūruši un zem acīm varēja jaust tumšus lokus, tas no negulēšanas. Paņēmis ģitāras somu, Fins to uzkarināja plecos.
-Pēc divām dienām turpat?-meitene jautāja, izvadot viņu ārā pa durvīm.
-Nedomāju gan,-Fins atrūca un teju vai nolidoja lejā pa kāpnēm.
Nakts ar tevi bija brīnišķīga, puisis prātā izķēmoja meitenes pārlieku smalko balstiņu. Viņš nekad nepalika ar vienu meiteni kopā ilgāk par vienu nakti. Tā bija vieglāk visiem, jo īpaši viņam. Uzlicis ģitāras somu ērtāk uz pleciem un sabāzis rokas kabatās, Fins nesteidzīgi devās uz mājām pa vientuļi kluso ielu. Sētnieki vēl nebija sākuši rosīties, sabiedriskais transports vēl negāja un Fins izbaudīja pilsētas klusumu. Drīz vajadzēja lekt saulei, tās stariem piepildīt šīs klusās ielas, bet ap to laiku Fins jau cerēja būt savā pagraba ūķī un saldi gulēt. Līdz nākamajai naktij.