S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

OOC:
1) Atvainojos, ka rakstu kā `zudusī dvēsele` - tomēr šobrīd radās iespēja un laiks ieskatīties te notiekošajā.
2) Lūgums atsevišķiem spēles dalībniekiem turpmāk tomēr ievērot konsekvenci un loģiku un neteleportēties spēles pasaulē bez GM atļaujas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Kamēr Pēlekais noklausījās Vilsona atbildes tirādi, kura, jāsaka godīgi, veco vīru pamatīgi apmulsināja, viņam paskrēja garām arī nākošais viesis, jaunpienākusī meitene, kura sekoja Vilsonam iekšā mājā. Šodien vairāk viesu nebija paredzēts, tāpēc Pelēkais arī devās uz istabu, kuras piesmēķētajā atmosfērā smaka piedzīvojumu meklētāji.

Es palūgšu mirklīti uzmanības, - viņš skaļi paziņoja balsī, kas necieš pārtraukšanu vai iebildumus. -Es ceru, ka visiem ir skaidrs, uz kurieni viņi dodas. Kāpēc katrs no jums to dara - tā ir jūsu personīgā darīšana, man tas ir vienalga un es nemaz nevēlos to zināt. Tomēr es gribu darīt jums zināmas vairākas svarīgas lietas.

Pirmkārt, es ceru, ka visi zin, ka iekļūšana Zonā katram maksā 5000 $, kas jums būs jāsamaksā vēl šodien, šeit pat. Šeit nav nekāda labdarības iestāde, un ja kādam no jums attiecīgās summas nav - no Černobiļas-15 uz Kijevu šovakar ir vēl vairāki autobusu reisi un vēl viens vilciens.

Otrkārt, nedomājiet, ka ieejas maksa jums garantē arī izkļūšanu no Zonas. Nekā nebija. Nebūs nekādas cenā iekļautās evakuācijas pie pirmajām grūtībām. Izkļūšana no Zonas būs tīri jūsu pašu personīgā problēma. Ja jūs protams, tik ilgi izdzīvosiet, he he.

Treškārt - tas attiecas uz tiem, kas ieradās ar savām mašīnām - jūsu mašīnas neviens neglabās. Tas, ka jūs viņas te atstājat, nenozīmē, ka viņas te glabāsies tik ilgi, kamēr jūs viņas savāksiet. Hluži otrādi - mēs paši viņas utilizēsim pēc saviem ieskatiem.

Ceturtkārt, tuvākais Izvirdums būs parīt.

Kā jau teicu - tālāk dosimies vakarā. Ja jums ir jautājumi, uzdodiet tos tagad. Ja jautājumu nav - varam pāriet pie ieejas maksas iekasēšanas. - Pelēkais jautājoši aplūkoja sapulcējušos.

Šajā brīdī mājas otrā galā ieskanējās klusināta rokmūzika, nodipēja ātri soļi un istabā ienāca padsmitgadīgs skuķis basām kājām. Meitene kaut ko iečukstēja Pelēkajam ausī, viņš pamāja ar galvu. Tad atnācēja nozuda tikpat ātri, kā bija parādījusies, un pēc brīža arī klusinātā rokmūzika apklusa pavisam.

He he, jūs redzējāt pīrādziņu cepēju, - Pelēkais apmierināti iesmējās, - Mana krustmeita. Bet, pie kā gan es paliku? Ak jā, jautājumi. Vai tādi ir?