Spēles "Dzīres Telsas pilī" atsauksmes, No tiem, kas spēlē bija un viesības apmeklēja Opcijas

[Andza]

Tātad esmu atgriezies no spēles un labprāt palasītu gan citu atsauksmes par to, gan padalītos ar savējām. Šis droši vien būs kārtējais pagarais iztirzājums no manas puses.

Tātad, pirmkārt, paldies GMiem par sarīkoto spēli un spēlētājiem par vairāk vai mazāk aktīvu darbošanos tajā. Kā arī ēkas saimniekiem par gardo maltīti un tiešām komfortablajām telpām (viesnīcas istabiņas mūs augstākā mērā sajūsmināja).

Kopumā spēle mani ir atstājusi ar duālām izjūtām. No vienas puses tā bija labākā no divām šāda veida "nopietnajām" kabineta spēlēm, kurās esmu piedalījies (otrs, konkurents bija 3-kāršais kronis, kurā diezgan pamatīgi nogarlaikojos, iespējams daļēji savas nenozīmīgi pasīvās lomas dēļ). No otras puses, mēģinot vērtēt absolūtās nevis salīdzinošās vērtībās, man gribētos teikt, ka spēle nepatika.

Lieta ir tāda, ka, lai piedalītos šāda veida spēlē, ir jāizvēlas viens no diviem variantiem:
1) jātiek krutā personāža statusā, to izprasot/nopelnot no meistariem, un jāizdiņģē pļuškas
2) jāatmet ambīcijas un jāizbauda pasākums vienkārši kā notikums bez īpašiem nolūkiem kaut ko panākt

Diemžēl es neesmu spējīgs performēt nevienu no šīm lietām, tāpēc vienreiz par visām reizēm ir jāapstiprina jau iepriekš izteiktās aizdomas, ka šāda veida spēles man nav piemērotas.

Ar to es negribētu teikt, ka spēle bija slikta, jo, es pieņemu, vairumam tā patika, un tas ir labākais kritērijs, kā to vērtēt. Drīzāk, ka tā nepatika tieši man. Tāpēc, lai arī uzskaitīšu negatīvās lietas, nav teikts, ka tās ir jāņem vērā. Drīzāk tās tā arī var uztvert - kā lietas - kuras Andžam nepatika.

1) Nevienlīdzība spēlētāju starpā.
Tā ir klasiska problēma, kas iespējams nav nemaz problēma, ka spēlēs ne vienmēr visi varbūt vienādā statusā, jo spēle taču reprezentē dažādu statusu cilvēkus (piem., hercogs un pils sargs). Tā rezultātā mums ir dažādas ietekmes un rīcības iespēju tēli. Tas ir loģiski. Taču no spēlētāju viedokļa visam vajadzētu būt kaut cik demokrātiskam (proti, darbu un dalības maksu spēlē iegulda pārsvarā diezgan vienādu) un attiecīgi spēlei vajadzētu būt kaut cik ekvivalentai izklaides potenciāla ziņā.

Diemžēl daudzās spēlēs, ieskaitot šo, tā nav. Tajās valda noteikta fokusēšanās uz nelielu cilvēku grupu, ap kuru grozās centrālie notikumi un kuriem nereti ir īpaši izteiktas iespējas (ja ir magi, tad tie ir ļoti vareni, ja ir centrāli svarīgi tēli, tad tie ir nokrāvušies ar maģiskajiem artifaktiem), kamēr pārējie, ja arī var tos novērot un mēģināt ņemt dalību, relatīvi reti un maz var kaut ko ietekmēt.

Šajā spēlē bija tāpat kā n-tajās iepriekšējās spēlēs pietrūka izklaidējošā aspekta "nesvarīgajiem" personāžiem (tirgošanās ir diezgan absurdi nejēdzīga un garlaicīga, un n-tās sarunas "no turienes, no kurienes es nāku..." ātri sevi izsmeļ, it sevišķi, ņemot vērā faktu, ka nekas par sasodīti daudzajām provincēm nebija zināms un šis tas atklājās pēdējā naktī pirms spēles). Man ieteikums būtu turpmāk atrast kādu NPC, kuram ir pienākums izklaidēt viesus viesībās (tos, kuri nebūs aizņemti ar pasaules varas sagrābšanu).

It kā jau ir ideja, ka vajag prasīt no GMiem lietas (aka pļuškas), bet man allaž šī pļušku ideja ir likusies totāli nepareiza. Proti, sanāk, ka atalgota tiek uzbāšanās un lietu prasīšana, kas, manuprāt, kaut kādā mērā ir wrong, jo dažiem cilvēkiem idejiski nepatīk pieeja kaut ko izprasīt un viņi pieņem, ka GMiem ir vienota sistēma, kā tiek piešķirtas lietas.

2) Deja Vu sajūta
Kaut kā viss spēlē likās jau sastapts un pārāk atpazīstams - scenārijs par 3 dievībām (vai cik tur) un pasaules varas radīšanu, dzemdināšanu. Šakālis - ārsts - varenais ļaunais spēks, Dveshy - varenā un drūmā burve; Areņikus - pasaules valdnieks vai kaut kas ceļā uz turieni, utt. Ar to es gribēju teikt, ka es noteikti piekrītu domai, ka cilvēki diezgan maz spēj spēlēt citas lomas, un viņiem patīk spēlēt to, ko viņi parasti spēlē. No otras puses no malas rodas sajūta, ka tiek spēlēta viena un tā pati spēle atkal un atkal. Piemēram, ikvienam taču jau sākumā bija skaidrs, ka Šakis, kurš ir ārsts, ir drūmais Selēna pārstāvis. Ja šīs ekspektācijas nepiepildītos, tad būtu lieliski, taču viss notika tieši tā, kā varēja sākumā paredzēt, un tas kaut kā lika vilties.
To pašu varētu teikt par valstiņām. Mums ir kaudze ar valstiņām un provincēm, bet jēga no tā ir maz, kā tikai aizbildinājums ierasties spēlē dažādos tērpos. Tad jau interesantāk būtu, ja figurētu pavisam neliels valdošo teritoriju skaits ar skaidri ieskicētām kulturālajām atšķirībām, ar kurām tēli varētu operēt. Nevis mēģināt izzīst no pirksta, ko viņiem teikt savā "no turienes, no kurienes es nāku..." sarunā.

3) Stūrēšana
Par šo neesmu tik drošs, jo nevaru pārāk spekulēt ar minējumiem "kā būtu, ja būtu", taču no cilvēku vidus pavīdēja sūdzības, ka spēle noritētu vienā veidā jebkurā gadījumā un ka rituālu nebija iespējams apturēt, jo viņš bija ieplānots. Ceru, ka tā nav patiesība.

Bet vispār spēle kā pasākums bija tīri neslikti izklaidējoša, un man patika ļoti dzīru daļa. Taču vienlaikus man ir skaidrs, ka šis nav man piemērots spēļu žanrs.

Šo rakstu rediģēja Andza: 01.03.2009 21:22

[Andza]

Uff, jau ilgāku laiku gribēju turpināt diskusiju, tikai visu laiku bija slinkums uzrakstīt atbildi.

Tātad es pilnībā piekrītu Farliner teiktajam, ka ir neiespējami iegūt totālu vienlīdzību spēlē. Proti, paši cilvēki ir dažādi, un neatkarīgi no viņu lomas un sākumstāvokļa un mantām, NEKAD visi nebūs vienlīdzīgi (pat, ja mēģinātu tik absurdi darīties, kā nobalansēt neatkīvākos spēlētājus ar krutākām lietām un mantām , kas, protams, būtu augstākā mērā muļķīgi).

Taču runa ir par kaut ko citu. Runa ir par potenciālo izpaušanās iespēju vai geimošanas potenciālu, kuram pirms spēles vēlams būtu būt pēc iespējas demokrātiski vienādākam, un tad arī tālāk katrs var izvēlēties, vai viņš šo potenciālu izmanto, vai arī ne.

Pie tam te tā vienlīdzība ir diezgan tāds plašs termins. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka visiem jābūt vienādiem tituliem vai vienādiem mantiņu starta komplektiem. Noteiktās spēlēs tas būtu OK, bet, piemēram, šajā, kur ir liela loma sociālo slāņu segregācijai un hierarhijai, tas būtu neiespējami. Drīzāk ir jāizvēlas kāds no variantiem:

A ) ikvienam no spēles dalībniekiem ir iespēja "pamatoti" ņemt dalību galvenajā kvestā un to ietekmēt tikai no sava unikālā skatpunkta (nevis mums ir pāris key personāži ar pilnu A4 lapu ar informāciju un kvestiem un tad pāris fona tēli, kuriem nav sagatavots vispār nekas, un kuriem jāpiepūlas mākslīgi izdomāt kaut kāds pamatojums, kāpēc viņi vispār iesaistās main kvesta notikumos, tikai tāpēc, ka savādāk nav nekā ko darīt)

Šis variants ir nedaudz sarežģītāks, jo iesaistīt katru pils sargu var būt pagrūti, un tas radītu samākslotības efektu, tāpēc ir alternatīva:

B ) pat, ja ir viens, nosacītais main kvests, kas veltīts noteiktai tēlu grupai, tad citiem tēliem ir citi kārtīgi izzīmēti viņu kvesti, vai cita notikumu līnija, kas ir nesaistīta ar main kvestu, bet ļauj gan tiem izpausties, gan ir ne mazāk interesanta un iesaistoša, un attiecīgi visi var mierīgi nospļauties par to, ka hercogiene ieņem mesijas dvīņus un darīt lietas, kurās var kaut ko ietekmēt un tas ir pamatoti.

Tas pats attiecas uz šmotkām un special abilkām. Interesantas mantiņas un spējas ir jauka lieta, taču viņām arī jābūt saliktām balansēti un saprātīgi, jo, piemēram, ja parādās spēlē tāda lieta kā resurrect, tad droši vien daļai tēlu vispār zūd jēga kaut ko pasākt.

Man arī nav iebildumu pret overpowering spējām, bet tad tās jādod tēliem, kas izmantos tās, lai bagātinātu spēli un tās fīlingu, nevis censtos "uzvarēt". Proti, viņi tajā mirklī kļūst par pseido NPC, kas var bīdīt savas lietas, bet bez citu "mirstīgo" spēlētāju abuse (kas laikam pēdējā ERTĀ sasniedza kaut kādu augstāko punktu, kad, ja pareizi atminos, viens tēls atkal un atkal iznesa vienu nometni, līdz tās dalībniekiem apnika kalpot par rotaļlietām vienam VIP spēlētājam un viņi aizbrauca mājās darīt ko interesantāku.).


P.S.

Nav tā, ka es te baigi kritizētu tāpēc, ka pats būtu vīlies spēlē. Es kā cilvēks, kurš ne tika speciāli aicinas un pieteicās pēdējā nedēļā un apstiprinājis savu dalību vēl vēlāk, necerēju ne uz ko vairāk kā fona tēlu, un priekš tāda pat dabūju itin daudz informācijas.

Es te vairāk paužu protestu no tiem cilvēkiem, no kuriem dzirdēju, ka viņi bija pamatīgi gatavojušies un sen pieteikušies, bet spēlē viņiem nekas nebija sagatavots, kā arī mani sašutināja dzirdētais, ka kāds spēlētājs, kurš pieteicās pēdējā dienā un iegājis pie meistariem izvilcis garu sarakstu ar maģiskajām šmotkām, kuras viņam kā minimums vajag, lai spēlētu. Un laikam arī visas vai pusi esot dabūjis.

Šo rakstu rediģēja Andza: 06.03.2009 11:34