Dzīres Telsas pilī, Priekšvārds un info Opcijas

[Lia'angia]

Esiet sveicināts, augsti godājamais...
Jutīšos ārkārtīgi pagodināts, ja jūsu gaišība atradīs laiku nākamā gada sveču mēneša zvaigznes dienā, kad visugaišais Sols dāvāja debesij Rīta zvaigzni, apciemot mani mūsu dzimtas pilī, lai kopā ar mani un dažiem tuviem draugiem atzīmētu manu 30 dzimšanas dienu un manas dārgās laulātās draudzenes, viņas augstības hercogienes Viktorijas, vārda svētkus.
Dzīru kulminācijā ņemsim zeltītās šķēres, lai pārgrieztu visus mezglus un saites, kas mūs tur.

Viņa augstība
Džeimss, Telsas hercogs.

[Lia'angia]

Impērijas vēsture - brīvajiem brīžiem

Sola un Selēna fiziskās dzīves laikā kontinents bija mazapdzīvots, tajā bija daudzas mazītiņas valstiņas, pastāvēja verdzība. Visi pielūdza visu dievu trijotni – kuram nu kurš labāk patika. Tempļos viņi visi trīs parasti tika tēloti kopā – ar Teu pa vidu.
Pēc magu kara, kas beidzās ar Sola un Selēna nāvi, Sola sekotāji, šausmās par padarīto, nozvērējās neizmantot maģiju karadarbībai. Tas ir viens no zvēresta punktiem, ko dod, iestājoties Baznīcā (Lai tava roka paceļas tikai palīdzībai un nekad, darot ļaunu cilvēka miesai vai garam”). Dzīvi palikušie Sola sekotāji labu laiku (gadus 200) mierīgā garā izplatīja savu mācību.
Pa to laiku pamazām izveidojās Krasas karaliste dažādu iekarojumu rezultātā. 217. gadā, nogalinot priekšgājēju ar visu viņa dzimtu, pie varas nāca Sauls I, karalis, kurš kļuva par pirmās imperatoru dinastijas pamatlicējs. Sauls I bija ļoti godkārīgs un labs draugs toreizējam Sola baznīcas virspriesterim tēvam Aurēlijam. Aurēlijs bija tālredzīgs politiķis, kurš palīdzēja tautai pieņemt iepriekšējā karaļa dzimtas slepkavību, pasludinot, ka Sauls I ir Solam tīkams. Savukārt, jaunais karalis dāsni ziedoja baznīcai un visai vēsi izturējās pret pārējo divu dievu kultiem.
Saula I mazdēls, Joans I, kaismīgs Sola sekotājs, gāja vēl tālāk un pierunāja baznīcu (kura tobrīd palēnām kļuva aizvien ietekmīgāka) viņam palīdzēt karagājienos pret kaimiņvalstīm. Protams, Sola priesteri nekaroja, toties viņi ārstēja ievainotos, reizēm spēja mainīt laika apstākļus un veikt citus brīnumus. Selēna sekotāju bija palicis samērā maz. Tomēr diezgan spēcīga Selenītu baznīca pastāvēja Kofas karalistē, kas uz to brīdi bija izveidojusies par diezgan spēcīgu valsti ar centralizētu varu un savu armiju. 304. gadā PSAD Joans I uzsāka karagājienu pret Kofu, pamatojot to ar nīstamo selenītu varu šai valstī, kas apdraud Sola impērijas pastāvēšanu. Šis ir pirmais fiksētais gadījums, kad tiek lietots Sola Impērijas nosaukums.
Kofa sparīgi pretojās. Selenīti pat izveidoja īpašu cīnītāju ordeni – Mēnesgaismas ordeni. Tomēr viņu bija diezgan maz. Lai stātos viņiem pretim, 319. gadā tika dibināts Svētā Sola Ordenis, zobenbrāļi, kā tos dēvē vienkāršā tauta. 321. gadā Kofa tika pakļauta un visiem tās iedzīvotājiem vajadzēja pieņemt Sola ticību. Ja kāds to nevēlējās, viņš drīkstēja iet, aiznesot līdzi tik daudz, cik var panest viens zirgs.
356. gadā tika uzsākta Melisas iekarošana. Nu jau Svētā Sola ordenis darbojās kā īsts karapulks. Viņi joprojām neizmantoja uzbrūkošo maģiju, toties izstrādāja daudzas un spēcīgas aizsardzības burvestības.
359. gadā Melisa tika pakļauta Imperatora varai (tobrīd tronī sēdēja Sauls II) un Sola Svētījošajai rokai – baznīcai.
Kādu laiku jauniegūtajā impērijā valdīja miers. Taču Saulam III, Saula II mazdēlam, gribējās paplašināt teritorijas un 402. gadā viņš uzsāka karu pret Rigandu. Kā pamatojums vēl aizvien bija Sola ticības izplatīšana un Viņa Gaismas nešana neticīgajiem, kā sāka dēvēt visus, kuri nebija Sola sekotāji. Riganda pretojās trīs gadus, bet 405. gada pavasarī tās karalis parakstīja kapitulāciju, kā atlīdzību saņemot grāfa titulu un neaizskaramības apsolījumu visai savai dzimtai.
Ap to laiku Sola baznīca sadalījās, izveidojot 1) Svēto Beneficāriju - „ikdienas” baznīcas daļu, kuri nodarbojas ar baznīcas ikdienas darbībām – dievkalpojumiem, draudzēm, sludināšanu impērijā, ceremonijām un svētkiem, baznīcas īpašumu uzturēšanu, etc., kam ir pakļauts Svētais Seminārs, kas nodarbojas ar priesteru apmācību, Sola vārdu tulkošanu, arī ar laicīgo vēsturi un zinātni, sekojot laicīgo akadēmiju un universitāšu darbam un tā atbilstībai Svētā Sola mācībām, 2) Svēto Inkvizīciju, kas nodarbojas ar ķeceru un iekšējo ienaidnieku izskaušanu Impērijā, kā arī baznīcā; arī ar cīņu pret nelegāliem maģijas lietotājiem un to darbības sekām. Svētā Inkvizīcija arī seko laicīgās tiesas taisnīgumam un darbības atbilstībai Svētā Sola mācībai un jau minēto Svētā Sola ordeni.
Nākamie simts gadi pagāja samērā mierīgi, ja neskaita ik pa brīdim uzliesmojošos reliģisko konfliktus – gan no selenītu puses, gan dažādu Sola baznīcas novirzienu starpā.
502. gadā, pēc 12 gadus ilgas karadarbības tika iekarota Telsa. Kas tika pasludināts par Sola gaismas uzvaru arī Zaļajā kontinenta pusē. Bet visi turpmākie karagājieni (pāri Dižupei) cieta neveiksmi. Ne Monanda, ne Kalta nepadevās un Teas sekotāji spēja panākt pietiekamu respektu, saceļot pret iebrucējiem visus dabas spēkus. Tiem pretī Sola sekotājiem nebija, ko likt, tādēļ uzbrukumi beidzās.
Pārējās neatkarīgās valstis pa to laiku bija pieņēmušas Sola ticību, kļūstot par garīgajiem vasaļiem, tādēļ pontifiks vairāk neuzstāja uz karagājieniem.
Tomēr neatkarīgajās valstīs vēl aizvien nav aizliegta ticība citiem dieviem, un nelielas, bet pastāvīgas Selēna un Teas draudzes ir ikvienā valstī. Tas, protams, ļoti nepatīk Sola baznīcai.
Svētā Sola impērijā vienīgie, kam Sols dāvā spēku, ir baznīcas pārstāvji. Ikviens cilvēks, kurš izrāda maģijas pazīmes, bet nav baznīcas kalpotājs, tiek automātiski uzskatīts par selenītu un, attiecīgi, nodots inkvizīcijai. Visa viņa manta nonāk Baznīcas īpašumā.
Teas sekotāji, ja tādi tiek atklāti Impērijas teritorijā, drīkst izbraukt no Impērijas, līdzi ņemot tik, cik var aiznest viens zirgs uz katru ģimenes locekli. Pārējā manta nonāk Baznīcas rīcībā.

Kā tiek aprakstīta Krasa, Impērijas galvaspilsēta: Imperatora galms ir milzīgs un galvaspilsētā nemitīgi tiek rīkotas balles un dzīres. Tur, pat īpaši neslēpjoties, var nobaudīt Sapņu Skudru indi, izbaudīt opiju, iedzert visu, ko var (un arī, ko nevar) vai pavadīt nakti ar gadījuma deju partneri, pārāk nesatraucoties par savu reputāciju. Krasā ir vislielākais tirgus Impērijā, būtībā Tirdzniecības piepilēta ir pilsēta pilsētā, kurā var atrast visu (jautājums tikai, par cik).

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 24.02.2009 20:17