Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII |
15.02.2009 16:41
Raksts
#1
|
|
Alveus anima Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 |
Pirms gada
(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg) Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā.. Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas. "Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja. "Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli." Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām. Tagad. Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties. Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas. Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms. Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija. Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies. |
|
|
16.02.2009 09:12
Raksts
#2
|
|
Zintniece Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija |
Tīdus uzmanīgi noskatījās hologrammas ierakstu un noklausījās ziņojumu.
- Khmmm... - viņš ierunājās klusā un patīkamā balsī. - Es esmu no Nibelheimas, mani sauc Tīdus, - gaišmatainais puisis stādījās priekšā. - Man jums ir kaut kas jāpastāsta saistībā ar Nibelheimu un tuvumā esošo Mako reaktoru Nibel kalnā. Tas ir kas tāds ko, iespējams, tie, kas šai vietai uzbruks, nezina, bet es neņemos spriest, vai tas dod kādas priekšrocības mums. Drīzāk jau nē. Tomēr es uzskatu, ka mums tas būtu jāzina visiem. - Tātad. Tas notika pirms deviņiem gadiem. Es vēl biju pavisam jauns, bet atceros labi. Kādu nedēļu pirms Nibelheima tika izpostīta, jā, starp citu, arī šis fakts varētu nebūt visiem zināms, pilsētā ieradās divi SOLDIER ar pāris kareivjiem. Viens no SOLDIER bija Sephirots. Viņi devās izpētīt reaktoru, nu, mēs, puikas, līdzi negājām, bet zināt zinājām, un kā ne, jo pirms tam ar reaktoru kaut kas bija nogājis greizi un apkārtnē pēkšņi parādījās padaudz visādu monstru. Vārdu sakot, viņi devās uz turieni, lai tiktu ar to galā. Pēc tam notika, lūk, kas. Viņi atgriezās, un nedēļu valdīja miers. Tad Sephirots iznāca laukā un sāka nogalināt visus pēc kārtas pilsētā, visus, ko sastapa, un apturēt viņu nevarēja. Tiem mums, kam palaimējās netrāpīties viņam pa sitienam, izskatījās, ka viņš ir sajucis prātā. Tie, kas spēja, aizbēga, un klīda runas, ka Sephirot ar otru SOLDIER, dažiem vietējiem un kareivjiem vēlreiz devies uz reaktoru. Kad es atgriezos pilsētā, tur bija iemitināti jauni iedzīvotāji, kas visi kā viens apgalvoja, ka nekas nav noticis un ka viņi tur dzīvojuši no laika gala. Jā, es redzēju dažus, ko kādreiz pazinu, kas tiešām bija vecie iedzīvotāji, - puiša balss bija skumja. - Viņi visi izturējās kā sajukuši, visi staigāja melnos mēteļos ar kapucēm, pat nezinu, kur tos ņēma visus tādus vienādus un kāpēc tādos staigāja. - Ko es gribēju teikt - tas reaktors nav vieta, kur es jel kad būtu gribējis bāzt savu degunu pēc visiem šiem notikumiem. Es nezinu, kas tur notiek un negalvotu arī, ka Sephirots tomēr nav dzīvs. Un, ja ir, tad viņš ir tur. Puisis nopietni noskatīja visus. - Tas, ko es nupat teicu, ir lieta, kas tika rūpīgi slēpta ailē "tas nekad nav noticis". Ja kāds to vēl nedaudz gadus atpakaļ būtu pateicis skaļi, viņš labākajā gadījumā tiktu uzskatīts par jukušu. Es ceru, jūs par to nerunāsiet pa labi un pa kreisi. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 15.06.2024 06:14 |