Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Moriartijs]

Džeroms uzmetis vienu skatienu lielajām gleznām pārgāja savā lekciju-lasīšanas-režīmā. Viņš vēroja kā grupas dalībnieki atpūšas no kāpiena un daži šķiet ja jau ir labi sapazinušies. Redzējis ka Žaks arī uzkāpj pa kāpnēm Džeroms nolēma sākt ekskursiju,

Es sākšu ar Luvras vēsturi. Tā patiesībā ir visnotaļ fascinējoša... šķita ka Džeroms nedaudz par daudz aizraujas ar vēsturi, vismaz tā varēja likties no viņa balss un skatiena,
Luvra savos pirmssākumos tika uzbūvēta kā aizsardzības cietoksnis. 13. gadsimta sākumā Filips II Augusts to uzcēla lai aizsargātu Parīzi no Normāņu un Angļu uzbrukumiem.

14. gadsimta vidū Parīze izpletās pāri cietokšņa sienām un sakarā ar 100 gadu karu, bija nepieciešanas attālākas aizsardzības būves, kā rezultātā Luvra zaudēja savu aizsardzības funkciju.

1364, Čārlza V arhitekts Reimonds du Templē sāka cietokšņa pārveidošanu par grandiozu karaliskajo rezidenci. Apatramentiem ap centrālo galmu bija lielu ar grebumiem rotāti logi. Interjers bija grezni rotāts ar skulptūrām, gobelēniem un dekoratīviem paneļiem.

Šī pils, kura 14. gadsimta laikā tika ievērojami palielināta un izgreznota, tika upurēta par labu tik pat lielai Renesanses būvei 16. gadsimtā Franča I valdīšanas beigās.
Tikai rietumu spārns un daļa no dienvidu spārna tika pabeigti. Tos veidoja arhitekts Pjērs Leskots un izrotāja Žana Gujona skulptūras.

1564. gadā Ketrīna Mediči lika arhitektam Filibertam Delormam uzbūvēt nelielu chāteau vārdā Tiljerī, blakus atrodošajā laukā uz rietumiem no esošajām Luvras daļām. Nedaudz vēlāk tika nolemts izveidot grandiozu karalisko rezidenci, savienojot Luvru un Palais des Tuileries ar vairākām ēkām. Pati svarīgākā no tām ir Grande Galerie, kura tika uzbūvēta paralēli Sēnai Henrija IV valdīšanas laikā.
Garā pasāža veidoja tiešu ķēdes posmu, kas savienoja rojālos apartamentus Luvrā ar Tiljerī pili, beidzoties ar Pavillon de Flore.

Lai izvairītos no monotonijas galerijas interjerā tika noalgoti divi arhitekti. Louis Métezeau no austrumu puses un Jacques II Androuet du Cerceau no rietumu. 16. gadsimta otrajā pusē Luvra bija dažādu ēku mikslis, daudzas ēkas bija pusgatavas, citas pussabrukušas 200 gadīgas celtnes.

Ar Luī XIV un viņa ministra Kolberta gādību tika izveidots Cour Carrée, liels kvadrāta pagalms, kurš atrodas pa vidu Sallija spārnam. Austrumu fasādi arhitekts Luī Le Vau un Klods Perrolts rotāja ar klasisku kolonādi. Rojālos apartamentus grezni rotāja Čārlzs Le Bruns un citi.

1660. gadā Luī Le Vau tika uzticēta Luvras celtniecības pabeigšana – tajā ietilpa Petite Galerie fasāde, Cour Carrée ziemeļu spārna pabeigšana, un starp 1661. un 1663., dienvidu spārna paplašināšana.

1661. gada 6. februārī uzgunsgrēks plosījās Petite Galerie augšējā stāvā. Kamēr Le Vau pārraudzīja rekonstrukcijas darbus, Luī XIV uzdeva Čārlzam Le Brunam izveidot galeriju veltītu Romiešu saules dievam Apollonam. Tobrīd dekorēšana palika nepabeigta, tomēr trīs griestu paneļi un vairākas lielizmēra stucco skulptūras tika pabeigtas.

Luvra kā karaliskā rezidence tika pamesta 1682. gadā, kad Luī XIV pārcēla galmu uz Versaļu. Tomēr 1692. gadā, Luī XIV pasūtīja antīko skulptūru galeriju Salle des Caryatides spārnā. Tajā pašā gadā Académie Franēaise, Académie des Inscriptions et Belles Lettres un Académie Royale de Peinture et Sculpture visas trīs ievācās pamestās pils telpās. 1699. gadā pēdējā no tām noturēja pirmos gleznu salonus, piesaistos lielus pūļus - tā pirmoreiz radot ideju par muzeja eksistenci Luvrā.

1791. gadā Nacionālā Asambleja nolēma ka Luvra un Tiljerī kopā “būs nacionāla pils, kur valda karalis un tiek uzturēti visi mākslas un zinātņu monumenti.”
Pēc 1789. gada Revolūcijas, Napoleons un vairāki vēlākie karaļi kā karaliksko rezidenci izvēlējās Palais des Tuileries. Pārējā Luvras daļa tika izmantota birojiem un muzejiem. Gar Rue de Rivoli, Napoleons I sāka būvēt spārnu, kurš bija paralēls Henrija IV būvētajam gar Sēnu. Napoleons III pabeidza šo spārnu, tā aizverot vareno četrsūri.

Museum Central des Arts atvēra savas durvis 1793. gada 10. augustā. Pirmie izstādītie mākslinieki bija gleznotāji Hjūberts Roberts, Fragonards un Vinsents, skulptors Pajou, un arhitekts de Wailly. Ieeja bija bez maksas, māksliniekiem dodot lielākas priekšrocības pār vispārējo publiku, kam bija iespēja apmeklēt muzeju tikai nedēļas nogalēs. Mākslas darbi galveno kārt nāca no Franču karaliskās ģimenes un uz ārzemēm aizbēgušajiem aristokrātiem, un tika izstādīti Salon Carrée un Grande Galerie.

Tā sākās Luvras kā muzeja funkcija Parīzē, no Džeroma pagaidām nepagurušās balss bija skaidrs ka tas vēl nav viss, bet grupas dalībniekiem bija dota iespēja komentēt vai uzdot jautājumus pauzītes laikā.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 26.01.2009 19:02