Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Klusētājs.]

- Tas tiešām ir nieks. - Džeimss noteica, kad meitene vēlreiz atvainojās. Nu kuram gan negadījās? Arī viņš kāpjot pa kāpnēm gandrīz paklupa tikai tādēļ, ka neskatījās kur liek soli, jo aizrautīgi pētīja gleznas.
- Jā, man viss ir kārtībā. Nekādas vainas. - Džeimss noteica, neatzīstoties par sāpēm mugurā, kuras tāpat tūlīt pāries. Meitenei nu gan asas ribas. Viņš pie sevis nosmēja un nolūkojās kā viņa aiziet apsēsties uz brīvajiem dīvāniem, pats vēl nesteigdamies to darīt. Viņa skatiens nopētīja zāli, apstājoties pie katras gleznas, ļaujot melodijām pāršalkt prātu. Tas bija savādi. Un ar katru mirkli aizvien vairāk māca vēlme doties uz skolu, kamēr šīs sajūtas nepāriet. Pirksti tirpa. Viņš tik ilgu laiku nebija ļāvies pavadīt tik daudz laika no dienas brīvībā. Skatiens apstājās pie cilvēkiem. Pie Persefones, kura sēdēja uz dīvāna un runājās ar savu māsu. Liekas bija arī viņam laiks ieņemt vienu uz dīvāniņa, tādēļ Džeimss lēnām piegāja pie dvīnēm un jautāja.
- Vai neiebildīsiet par manu klātbūtni jums blakus? - Puisis pieklājīgi apvaicājās, norādot uz brīvo vietu viņām blakus.