Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Klusētājs.]

- Prieks, ka mūsu domas saskan. – Džeimss noteica, viegli pamājot ar galvu, gandrīz kā pateicībā.
- Šis ģēnijs bija Bartolomeo Kristofori di Frančesko. – Smīns. Mūzikas literatūras stundas noder. Tikai tagad atlika cerēt, ka viņš neizklausījās lielīgs, izrādot savas zināšanas, ko viņam parasti ne īpaši patika darīt tieši tā iemesla dēļ, ka cilvēkiem ir tieksme pārprast.
- Nezinu ko bez tām darītu. Visu mūžu esmu ar tām saistīts un ceru tā arī turpināt. – Balsī iezagās sapņainība, domājot par nākotni gan uz skatuvēm gan vecumdienās savu skolnieku priekšā. Visi pianisti taču agrāk vai vēlāk kļuva par skolotājiem un profesoriem. Un ar bērniem viņam saprasties padevās.
- Nē, manam draugam nekas nav noticis. Viņam vienkārši bija.. citi plāni. – Džeimss noteica, atceroties šodienas sarunu un viegli pasmejoties par meitenes pēdējiem vārdiem.
- Nekad vēl neesmu redzējis tik ļoti par mākslu jūsmojošu būtni. - Puisis ķircināja, protams saprotot, ka iepriekš pateiktais bija joks. Bija taču, vai ne?

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 24.01.2009 19:52