Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Klusētājs.]

Džeimss pasmaidīja par savu veiksmīgo minējumu un ieskatījās meitenes gaiši brūnganajās acīs, kurās jautās liels dzīvīgums un enerģija.
- Priecājos iepazīties, Persefone. – Viņa izteica balsī, kurā tiešām ieskanējās patiess prieks, izrunājot meitenes vārdu bez jebkādām problēmām. Savas gadiem trenētās dzirdes dēļ viņš viegli spēja atkārtot visādus sarežģītus vārdus pēc pirmās noklausīšanās reizes.
- Es gan teiktu, ka jums ir ļoti skaists vārds. Neparasts un bieži nesastopams. Mans vārds ir gaužām vienkāršs un neinteresants salīdzinot ar jūsu. – Džeims noteica pasmaidot plašāk. Vārdu viņš nenosauca, jo netika lūgts iepazīstināt ar sevi. Skatiens aizklīda pie otras meitenes, kura turēja rokās bloknotu un tajā kaut ko skicēja. Viņa bija tik ļoti līdzīga Persefonei. Vispār, pirmo reizi viņš dzīvē redzēja dvīnes, kuras ir tik līdzīgas viena otrai.
- Hamburgas mākslas akadēmija? – Džeimss pārjautāja, interesei atļaujot sevi pārņemt.
- Vai jau ilgi studējat? – Viņš uzdrīkstējās pajautāt, atkal pievēršoties meitenei blakus.

- Nu ko var zināt, cik neaizmirstama šī reize būs man. Bet ja nepatiks šovakar, vienmēr paliek arī citas reizes, kad atstaigāt. Nav jau tālu. – Puisis noteica, klusi pasmejoties.
Pēkšņi viņš sadzirdēja neparastu sarunu pie soliņa, uz kura sēdēja pareģe. Atskatījies, viņš lūkojās uz dīvaino večiņu, nedaudz uzjautrināti un pārsteigti.
- Khm.. – Viņš nokrekšķinājās, paraugoties uz Persefoni.
- Tātad.. arī kādai no jums ir tādas spējas? – Viņš smaidot jautāja pēc pareģes monologa. Nu dien, šādu cilvēku klātbūtne, kuri redz tikai sliktas lietas un pat nāvi, protams, nebija patīkama, tādēļ viņš saprata apkārtējo vēso attieksmi.
Un atkal pēkšņi blakus ieskanējās dzidra sievišķīgi smalka balss. Nu jau vēl viena meitene stāvēja viņam blakus un sveicināja. Tiesa, vāciski, kas nedaudz samulsināja, taču viņš atbildēja.
- Guten abend, frehlen. - Tiesa, nedroši, tomēr skaidri un saprotami.
Tagad tuvumā abas dvīņu māsas izskatījās vēl līdzīgākas. Arī drēbes bija vienādas, taču savas atšķirības viņš pamanīja.
- Mani sauc Džeimss Dalī. Esmu mūzikas akadēmijas students. - Viņš atbildēja uz Persefones jautājumu.

ooc: nesapratu jautājumu par maģiju. Tad kam viņš domāts?
Un.. atvainojos, ja uzrakstīju nepareizi vāciski.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 24.01.2009 17:11