Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[washulis]

Jā. Liek gan. Persefone smejoties teica māsai. Vai vismaz nedaudz.

Ak jūs nabaga mocekle. Persija ironiski iesmējās. Kas nevar paturēt savus muļķīgos pareģojumus pie sevis. Persefone sāka pamazām aizsvilties. Ko? Kas? Kas tad jums tā pastāstīja, ka tik droši zinat. Ka esat te vienīgā, kas redz kaut kādas apgarotas vīzijas. Persija vēl nosmēja par māsas vācisko izteicienu, nopētot viņu ar smaidu. Vēl tikai nedaudz..

Nav runa, kam es ticu, kam nē, bet ja jūs teju katram te vēlat nāvi. Pat man un manai māsai, kad vecā pareģe pieminēja viņas dvīnūmāsu, viņa jau aizsvilās vēl vairāk, tad jādomā, kā pati tik ilgi esat izvilkusi, solot nez ko.

Persefone apgriezās, dziļi ieelpoja un centās nomierināties. Tas tik trūka, lai mani tagd izmestu no muzeja, jo neuzvedos korekti. Tas nebūtu tā vērts. Ne jau nu, lai tiktu izmesta dēļ muļķīgiem pareģojmiem.

Apgriezusies, viņa aizgāja atpakaļ pie māsas. Viss. Klusēšu un nerunāū ar viņu bez vajadzības. Ar tādiem nav labi komunicēt

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.01.2009 23:21