Iepazīstieties: kaķi! Opcijas

[ils]

Daudzus no mums saista dažādu parādību, neatminētās puses, kuras, kā arī cilvēki nepētītu,
līdz šim vēl nav izzinātas. Spoki, pazudušās civilizācijas, sniega cilvēka noslēpums, NLO...
Un tajā pat laikā mēs bieži neievērojam, ka mums līdzās, katru dienu redzami, dzīvo apbrīnojami
radījumi, par kuriem gandrīz nekas nav zināms. Tos sauc par - kaķiem.

[Annas Varenbergas raksts no avīzes "Sakretnije materiali XX veka", šī gada 23. numura.]

Saules un pravieša bērni.

Blakus cilvēkam šie dzīvnieki sāka dzīvot ne mazāk kā pirms 8000 gadiem.
Attieksme pret viņiem ir mainījusies visu laiku. Senajā Ēģiptē kaķi dievināja, uzskatot tās par
Saules meitu. Pats Saules dievs Ra - arī bija "Lielais kaķis". Tāpēc par kaķa nogalināšanu, pat
nejaušu, cilvēku gaidīja nāves sods.
1860. gadā netālu no Ēģiptes pilsētas Benihasanas arheologi atrada kaķu kapsētu ar 180 000
mirušiem dzīvniekiem, daudzi no tiem gulēja sudraba sarkofāgos, kas bija rotāti ar dārgakmeņiem.
Kad Ēģiptē ieviešas islams, kaķus turpina cienīt. Pats pravietis Muhameds ļoti mīlēja kaķus.Reiz viens
no tiem bija aizmidzis uz viņa halāta malas, bet viņam vajadzēja doties prom svarīgās darīšanās.
Muhameds nogrieza halāta malu, uz kuras gulēja kaķis, lai nepatraucētu tā miegu.
Muhamedam bija daudz titulu un sauca viņu arī par "kaķu tēvu". Muhameda ticības piekritējs, sultāns
El-Dahers Bibarss, kas valdīja Ēģiptē XIII gadsimtā, Kairas tuvumā veltīja kaķiem milzīgu augļu dārzu...
Senajā Romā kaķis bija neatkarības simbols un tā attēls vienmēr bija bija blakus Brīvības dievietes
Libertas attēlam. Tāpēc kaķis esot bijis arī uz Spartaka karoga.
Senajiem vikingiem arī kaķis bija svēts. Norvēģijas meža kaķis tiek minēts starp dzīvniekiem, kurus
turēja uz kuģiem.
Mājas kaķi sāka izplatīties citās zemēs no Ēģiptes - kopā ar tirgotāju karavānām un karaspēku.
Apmēram pirms 3000 gadien tos ieved Babilonijā, pēc tam Indijā, no turienes - Ķīnā.
Eiropā kaķi nokļūst diezgan vēlu - tikai mūsu ēras I gadsimtā. Līdz pat X-XI gadsimtam kaķi Rietumeiropā
joprojām bija retums.
Viduslaiki pārvēršas kaķiem par īstu murgu. Kristīgie tumsoņas, uzskatīdami, ka kaķi ir Sātana kalpi,
dedzināja tos kopā ar ķeceriem.
Parīzē, 23. jūnijā, Svētā Jāņa dienā, staba galā sadedzināja maisu ar diviem dučiem kaķu, bet visi
Ludviķi, no XI līdz XV, ar baudu uz to skatījās. Taisnību sakot Ludviķis XIII jaunībā panāca no sava tēva,
karaļa Anrī IV kaķu apžēlošanu. Taču pats, tikko uzkā```` tronī, turpināja šīs eksekūcijas.
Acīmredzot, eiropiešiem nācās pašiem par šo savu "kaķnīšanu" ciest. Viens no milzīgo mēra epidēmiju
iemesliem bija arī tas, ka viņi pārāk uzcītīgi iznīcināja tos, kas būtu pasargājuši viņus no inficēto žurku
iebrukuma.
Un "kaķis" aizbēga uz Ameriku, kur pirmās ziņas par to, kā rakstīts enciklopēdijās, atrodamas ap 1626. gadu.
Šeit to visai augstu vērtēja.
Paragvajā, piemēram, pirmie kaķi maksāja veselu mārciņu zelta, tāpēc ka žurkas ar pelēm Amerikā bija
ieradušās ātrāk un bija pamatīgi savairojušās. Viena no pašām vērtīgākajām dāvanām, ko
indiāņi ieguva no baltajiem, arī bija kaķis - to huroniem uzdāvināja franču misionāri Kanādas
kolonizācijas laikā.

Viņi arī kalpo Dzimtenei.

Šodien kaķu spēja nežēlīgi iznīcināt žurkas un peles mums nav tik aktuāla. Taču tas, ka šie dzīvnieki
ir četrkājaino ekstrasensu topā, arī nav apšaubāms.
XX gadsimtā zinātnieku prātus stipri vien ieinteresē kaķu noslēpumi un tagad viņi ir pārliecināti:
kaķiem vispārākajā pakāpē piemīt ārsajūtu uztvere - tas, ko sauc par "trešo aci". Vēl 1930-tajos gados
ārsajūtu uztveres pionieris, doktors Džozefs Venks Rains nodibina Djūkas universitātē (Kalifornijā)
pasaulē pirmo parapsiholoģijas laboratoriju. Ilgstošu pētījumu rezultātā zinātnieks nāk pie secinājumiem,
ka kaķiem piemīt paranormālas spējas - paredzēšana un telepātija. Tie iepriekš jūt briesmu tuvošanos
un no attāluma uzzina par nepatikšanām vai saimnieka nāvi. Vēlāk citi pētnieki - Nobela prēmijas
laureāts, holandietis Niko Tinbergens un viņa kolēģis Roberts Moriss - atklāja, ka kaķi spēj izmantot arī
psihokinēzi un gaišredzību.
Vairāk kā pusgadsimtu šie kaķu "psi" tika cītīgi pētīti Eiropā, Amērikā un bijušajā PSRS.
Kaķu spēja paredzēt briesmu tuvošanos sen jau nevienu nepārsteidz. Vēl vairāk, to plaši izmanto cilvēki.
Kaķus ņem līdzi uz kuģiem, zemūdenēm. [Interesanti, kāpēc tad tik daudz kaķu iet bojā uz ceļiem?
man liekas, ka galvenais ir mājības sajūta, ko vienmēr rada kaķis. - ila piez.]
Piemēram, Vezuvam tuvējās pilsētās un ciemos Neapoles līča austrumu krastā nav nevienas mājas un
ģimenes, kurai nebūtu kaķi. Ilgajos gadsimtos cilvēki ir paraduši paļauities uz tiem vairāk, nekā uz
zinātnieku prognozēm. Sajūtot izvirdumu sākumu, kaķi skrienot tālāk no briesmām.
Arī 2. pasaules kara laikā kaķi nereti glāba savus saimniekus no briesmām. Kamēr akustiskās
iekārtas zondēja debesis, meklēwjot pazīmes, ka tuvojas bumbvedēji, pilsētnieki vēroja savus kaķus.
Tikko tie sāka kļūt nemierīgi, to saimnieki jau skrēja uz bumbu patvertnēm, paķerot līdzi arī savus
četrkājainos "sargkareivjus".
Eiropā pat nodibināja speciālu medaļu, uz kuras ir iegravēti vārdi : "Mēs arī kalpojam Dzimtenei".
Medaļas pasniedza kaķiem, kas bija izglābuši visvairāk cilvēku.

Gribi tici, gribi nē. Turpinājums sekos.

[ils]

Melns kaķis – uz veiksmi.

Amerikāņu tautas gudrība no XIX gadsimta māca: „kaut arī uzskata, ka melni kaķi atnes nelaimi, klaiņojošs kaķis, īpaši – melns – noteikti vēsta par veiksmi. Ja melns kaķis atnāk pie jūsu durvīm, ielaidiet to un esiet pret to laipns.”
Droši, ka to var teikt arī par visu citu krāsu kaķiem. Taču, diemžēl, mēs – cilvēki – esam nepateicīgi un cietsirdīgi radījumi. Kā tad savādāk varētu notikt, ka šodien uz ielām klīst tik daudz kaķu un kaķeņu bez mājām, kuriem mēs aizejam garām vienaldzīgi, aizņemti ar savām darīšanām?
Tagadējā civilizētajā Eiropā šos nabadziņus ievieto labi aprīkotās patversmēs un pēc iespējas ātrāk sameklē tiem jaunas ģimenes.
Vācija ir kļuvusi par pirmo Eiropas valsti, kuras konstitūcijā ir atspoguļotas dzīvnieku tiesības. Pēc konstitūcijas labojumu autoru domām, tas būs šķērslis dzīvnieku izmantošanā zinātniskiem vai kulta mērķiem.
Taču galvenais, visās attīstītajās valstīs pārlieku lielais dzīvnieku skaits tiek regulēts ar sterilizācijas palīdzību.
Vajag saprast, ja kaķeni atstās savā vaļā, tad tā ikkatrus četrus mēnešus dzemdēs 3 līdz 7 kaķēnus. Kaķu pāris un to pēcnācēji septiņu gadu laikā var dzemdēt 420 000 kaķēnus! Tāpēc kaķi ir jāsterilizē.
Vēl vairāk. Labā aprūpē kaķis var nodzīvot 20 gadus un vairāk. Parastais kaķa dzīves ilgums ir 14 gadi – sterilizācija pagarina to par 2-3 gadiem.
Taču Krievijā ir vienkāršāk savairot un izmest kaķus uz ielas, nekā risināt to vairošanās problēmas. Arī patversmes pie mums nekādi nelīdzinās Eiropas līmenim. Pārpildītas, neapkurinātas, burtiski piebāztas ar dzīvniekiem, kas tiek turēti antisanitāros apstākļos, tās bieži nav vis glābšanas vietas, bet īstas kaķu koncentrācijas nometnes – kā bēdīgi slavenā Pēterburgas „Iljinka”.
Atliek tikai cerēt, ka kādreiz arī mūsu līdzpilsoņi sapratīs savu atbildību par tiem, kas dzīvo mums līdzās, glābj, ārstē un mīl, neko neprasot pretī, izņemot trauciņu ar pienu un siltu midziņu.
[Kā jau jūs sapratāt sākumā, tas ir raksts no Krievijas preses. – ila piez.]