Izdzīvošanas Instinkts, [GM][PZP] Opcijas

[Semijs]

Dumpinieki



-Celies augšā, gulēt varēsi naktī, nevis tad, kad braucam cauri bīstamai zonai.-

Mārtiņu iedunkāja šoferis. Viņš jau paspēja pirmajās piecās minūtēs aizmigt, kad konvojs brauca uz dumpinieku nometni, iepriekš viņi visi atradās pilsētā, kas vēl knapi turējās kopā. Kā jau vienmēr, dumpinieki devās uz tuvākajiem ciematiem un pilsētām, lai savāktu jaunus rekrūšus, ieročus, medicīnu un pārtiku, - viss svarīgais, lai varētu izdzīvot briesmīgajos apstākļos.

Mārtiņš sēdēja tādā kā diezgan pārveidotā žigulī, kas brauca pa priekšu konvojam, kas sastāvēja no trīs kamaziem. Mārtiņa žigulim pietrūka pasažiera durvis, respektīvi, viņam sānos nebija durvis. Sēdvietas bija tikai diviem cilvēkiem, - priekšā, bet aizmugure bija uztaisīta kā jebkurai pick-up mašīnai, kur bija uzmontēts krievu PK smagais automāts. Protams, aizmugurē bija cilvēks, kas bija atbildīgs par automātu un konvoja drošību. Radio nebija, bet bija kasetnieks, kur skanēja Rammstein.

Apkārtne bija diezgan drūma, bija pēcpusdiena un saule jau rietēja, apkārt bija viens vienīgi liels purvs, kuram pa vidu bija gruntēts ceļš, visur kur bija redzami visādi krāmi, kas mētājās purvos, šur tur kāds līķis lēnām slīka iekšā, tālumā skanēja dīvaini kaucieni, viss bija kā ierasts.



Aiz žiguļa brauca trīs kamazi, pa vidu, blakus šoferim sēdēja Johans, viņi abi bija atbildīgi par pārtiku un medicīnu, kas bija iekrauti iekšā. Abiem kūpēja lētas cigaretes un viņi diezgan dziļi diskutēja par to, kāda varētu būt labāka dzīve purvos.



Pārējos divos kamazos sēdēja jauniesauktie un pēdējā atradās Eliss, kurš sēdēja pa vidu, viņš bija atbildīgs par jauniesauktajiem, un pagaidām viņam tas ļoti labi sanāca. Dūmi kūpēja, šņabis gāja visiem lejā pa rīkli, lai radiācija tik ļoti nebojātu dzīvi, galā kādam bija līdzi brīnumainā kārtā izdzīvojusi akustiskā ģitāra, viņu jau starp visiem iesauca par Dziedātāju. Ne velti viņam bija dota tāda iesauka, jo Dziedātājs bija uzdevumu augstumos, - gan labi spēlēja, gan dziedāja. Viss šķita mierīgi un patīkami, kāds no jauniesauktajiem, kas spēlēja durakus ar Elisu, ievaicājās.

-Tu jau ilgi šeit dzīvo?-



Džena kopā ar citiem sešiem dumpiniekiem atradās kādus piecus kilometrus prom no bāzes, lai sagaidītu jauniņos, respektīvi, viņi bija desmit kilometrus prom no konvojas.

Tur kur Džena atradās, bija izveidots tāds kā mazs štābs, pie kādas vecas autobusu pieturas ar visu nojumi, kas bija tīri no betona, pusapļa veidā bija salikti smilšu maisi, lai būtu kur patverties katram gadījumam. Bija vēl drošā vietā nolikta vaļēja muca ar svaigu ūdeni, lai varētu padzerties. Kāds no dumpiniekiem ik pa brīdim piegāja pie mucas, lai padzertos, bet citi trīs bija iekārtojušies pie kāda improvizēta galdiņa un ar kārtīm uz galda. Zobos kūpēja cigaretes un pie galda stāvēja kaste ar alus pudelēm, kura lēnām palika aizvien tukšāka un tukšāka. Džena bija vienīgā sieviete uz doto mirkli starp visiem dumpiniekiem un viņa kopā ar pārējiem trim dumpiniekiem sirsnīgi smējās par anekdotēm, ko stāstīja viens otram.



Civilie

(IMG:http://i226.photobucket.com/albums/dd89/storyteller_/ii8.jpg)


Reičelas diena nebija no tām labākajām. Noskrandušajā un teju vai drupu kaudzei līdzīgajā pilsētā visu laiku līņāja un tajos graustos, kuros bija spiesti mitināties paglābties no aukstuma un nejaukajiem laikapstākļiem diez ko labi nevarēja. Turklāt iedomīgais politiķis, pie kura sieviete strādāja, bija izsaucis Reičelu uz steidzīgām pārrunām, tādēļ nācās nesties uz turieni pa galvu pa kaklu. Cauri gruvešu un neapmierinātu ļautiņu pilnai pilsētai, tās šaurajām ieliņām un bīstamajiem nostūriem.



Arī brāļiem Mareo un Rai diena nebija no tām veiksmīgākajām. Kaut vai tādēļ, ka ar pārtiku bija pašvaki, iemainīt gluži nebija ko un mafijas dūzis, kurš kā par brīnumu bija izdzīvojis visas likstas, pagaidām vēl atteicās palīdzēt Mareo ar apgādāšanas lietām. Paskaidrojumus viņš nesniedza un lielākoties runāja ar cilvēkiem, kurus uzskatīja par augstākiem nekā Mareo.

Turklāt vajadzēja atrast arī izturīgāku vietu, kur apmesties. Tas vairāk vai mazāk nu bija atstāts Rai pārziņā, jo ēka, kurā viņi bija apmetušies šobrīd turējās vien uz godavārda.

Kāda ģimene, kura bija šo to pārdzīvojusi ar abiem brāļiem aicināja viņus pie sevis. Tie gāja nedaudz labāk, lai gan ģimene bija diezgan kupla, tomēr viņiem bija paveicies par mitekli atrast diezgan labi saglabājušos gateri.



Marks ar pāris draugiem nodarbojās ar milicijas ēkas nostiprināšanu un arī pašas milicijas autoritātes nostiprināšanu ielās.

Ēka bija paliela, tomēr no tās kārtīgi bija saglabājusies tikai puse, otra bija papostīta daudzo uzbrukumu laikā. Ik pa laikam pie viņa vai viņa biedriem vērsās kāds izmisis iedzīvotājs, jo šajos laikos jau ikkatram vajadzēja palīdzību un atbalstu dažādos jautājumos. Bija vajadzīgi cilvēki, kuri uzņemtos iznest visu pārējo likstu smagumu.

Turklāt... vajadzēja dibināt kontaktus arī ar jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuri veidojās par spīti gruvešiem un izmisumam.

[Seratna]

Meitene pabīdīja Rai bļodiņu tālāk, tiesa uz savu pusi, tā lai neviens neiedomātos še iegūt papildporciju. Izņēmusi Rai kārti tam no rokām, viņa nolika to placīša vidū un ap to krusta veidā izkārtoja vēl četras nejauši izvēlētas kārtis.

Redzi, puisi, te vidū, Ringla iebakstīja ar pirkstu kārtij ar lauvu un eņģeli, ir tava kārts, bet šīs, meitene norādīja četrām kārtīm, ko pati bija pielikusi, ir tava liktens piespēlētie dzīves pagriezieni.

Satvērusi puiša plaukstu, viņa skatījās viņam acīs un izgudrēm stāstīja to, ko parasti stāstīja viņas vecmāmiņa, tiesa ik pa laikam pielikdama savus skaidrojumus klāt, kā jau kārtīgai zīlniecei pienākas, Tavai dzīvei piemīt spēks, kas vēl snauž, bet drīz modīsies un tu redzēsi kā spēks celsies gluži kā lauva. Bet tas ir labs spēks, to norāda eņģelis, kas sargā lauvu. Tavs spēks nav ļauns, tas nav ass un nav varmācīgs, tas ir gluži kā liels vilnis, mierīgs un tomēr spēcīgs, arī tavs mīlas spēks ir tāds — patiess un spēcīgs, bet tagad par liktens piespēlēto, meitene atlaida puiša plaukstu un pacēla krusta augšgalē esošo kārti Mēness ir laba kārts, tas ir labi, ka tā ir tava liktens labā puse, mēness rāda, ka tavam liktenim labpatiktu, ja tu ietu uz priekšu izmantojot darbu un rokas, audzētu cūkas, sētu miežus un strādātu, tas ir spēks, ko liktenis tev piespēlē, atceries to, meitene zīmīga pacēla rādītājpirkstu, lai atzīmētu, ka šis ir būtisks brīdis.

Savukārt imperators krusta apakšā apzīmē, ka tev jāizvairās no saķeršanās ar varas iestādēm un cilvēkiem ar ieročiem, tad viss būs labi. Kārtis pa labi un kreisi nozīmē lietas, kam būs nozīme tavā dzīvē, bet kas nav galvenās. Laika rats un āksts. Laika rats kreisajā pusē norāda to, ka kādā izšķirošā brīdī tavā dzīvē liela nozīme būs veiksmīgam gadījumam, tev ļoti veiksies vai nu iegādājot gaļīgas cūkas vai atrodot sev līgaviņu, tavi vecāki, žigls skatiens uz nama saimniekiem, var priecāties par to, ka liktenis dēlam veiksmi sola. Savukārt āksts vēsta vien to, ka tev priekšā jauns ceļojums, skatīsi tāltālas vietas, brīnišķīgas lietas, iekrāsi brangus krājumus un kļūsi turīgs vīrs, puis!

Ringlai gan nepalika nepamanīta rasu atšķirība saimniekiem un viņu dēlam, bet mūsdienās, kad tik daudzi bija atstāti vieni, ģimenes turējās kopā un neatstāja nabaga bāreņus mētājamies uz ceļa, jo zināja, ka pēc tiem diez vai kāds nāks.
Tā lūk puis, Ringla savāca kārtis Dievi ir tev labvēlīgi, tevi gaida liela veiksme un liels ceļojums, strādā cītīgi un paļaujies uz savu spēku, tas vienmēr ir tevis nevis liktens radīts. To tu vari kontrolēt. To teikdama Ringla jau bija izbrīvējusi sev vietu uz sola starp abiem brāļiem, kā viņai tas izdevās, paliek mistika. Izbrīvējusi sev vietu, viņa pievilka sev klāt zupas šķīvi un nodūra galvu pateicības lūgsnā visiem dieviem, kas vien tai ienāca prātā. Nekad nevarēja zināt kurus dievus pielūdz mājas siamnieki, tāpēc Ringla vienkārši tos pielūdza ļoti klusiņām, nebilstot ne vārda. Pēc klusuma brīža meitene paķēra karoti un sāka kāri locīt iekšā zupu. Tīkams siltums ieplūda dzīslās.