The Asylum, [C][PZP][GM] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[(sun)]

The Asylum

Vieta - (IMG:http://www.phuketairportonline.com/images/phuket_airport22.jpg)

Iovas lidosta, pieņemšana.

Šajā lidostā B. gaidīja 8 konkursantus.Drīzāk jau avantūristus, bet vairāk gan eksperimenta gaļu.Visas liecības par to, ka šāds uzsaukums Internetā bijis, izdzēstas visas liecības par šo cilvēku eksistenci.Un viss pateicoties viņam, neatkārtojamajam B.
Taču tā B stāvēja, gaidot .Priekšā bija stends ar uzrakstu - The Asylum.Bija jābūt idiotam, lai nesaprastu mājienu - APSTĀTIES TE.
Lidosta bija samērā tukša, un pareizi vien bija, jo ta bija noīrēta īpaši šai dienai.Apkārtējie cilvēki bija tikai statieri.Viss bija veidots pilnīgi perfekti, lai nevienam nerastos aizdomas.


PS - N'aciet pie stenda.

[Hworang666]

Ignorējis māsas teikto (galvā nodomādasm, kādas gan viņai ir zināšanas par gumijas lellēm) Ella... Skaidrs... puisis apstiprināja. Klāt pienāca vēl kāda meitene un Bleiks pieklājīgi pamāja ar roku - gluži kā sasveicinoties. Tad sāka runāt šķietami galvenais vīrs. Par jaunskungu mani parasti sauc vien tad, kad kāds ir pamatīgi iedzēris, bet izdzīvošu... Piedzīvojums? Neizklausās slikti... Ar acīm nolūkojies, kā vīrietis norij tabletes, Bleiks pēkšņi turpināja: tātad, doktor Hauss, kurp mēs dodamies tālāk? Bleiks pajautāja, samīcot konfekšu papīriņu un palūkojoties mazliet augšup pamanīja, ka kāds no vēlajiem reisiem atiet 23:23. Nolādētie skaitļi, pazūdat!

[CityCat]

Meomoria mazliet koķeti pamāja pusim, kas sasveicinoties bija pamājis viņai. Pašapmierinātais smaidiņš nepazuda no, viņasprāt, perfektās sejiņas. Pasākuma vadītājs ierunājās.
Kā viņu sauca? nevaru atcerēties. Ak, vai nav vienalga?es, iespējams es maldos, bet man liekas ka šeit vēl nav visi. Memoria sacīja, vēlreiz pārlaizdama skatu klātesošajiem. Nevar būt, ka šeit būt tik vien to cilvēku!
Memoria vēroja, kā "piedzīvojuma" galvenais vaininieks, izņem no kabatas orandžo pudelīti. Tā meitenei uzreiz lika saskatīt liesmas krāsas, tādēļ viņa strauji novērsās no vīriešā, un sāka pētīt savus purngalus, un pati tik tikko manāmi trīcēja.
Skatoties, un nomierinoši gaišajiem apaviem, viņa pamazām nomierinājās.
Lidojums, labi... viņa nepacēlusi galvu, noteica. Muļķīt, tā bija tikai nieka pudelīte spiktā krāsā.Memoria centās sevi nomierināt, un nedroši pacēla skatienu. Un vīrieti viņa neskatījās.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 09.10.2008 21:10

Rediģēšanas iemesls: B mūs jau sagaidīja