Atriebties?, slikti vai labi? Opcijas

[shocked mouse]

nu taatad...es vakar domaaju vai atriebties ir slikti vai labi?
Ja nu nodariijums ir liels un tad varbuut labaak paarliecinaaties ka otrs cilveeks sanjem peec nopelniem?
Bet ja nu aiziet par taalu... Gan jau liktenis paruupeesies lai otrs cilveeks saprot ko nodariijis?Bet ja nu ne?
Varbuut labaak visu piedot un aizmirst?
es pati nezinu. bet man ljoti interesee ko juus par to domaajat.




P.S.
mekleeju un taadu pashu vai liidziigu pavedienu neatradu.

[Līze]

Atriebties vajag prast. Man nekad nav bijis vajadzības to darīt un uzskatu, ka man nepadotos. Viss atkarībā no tā, cik izdomas pilna noteiktajā brīdī būtu.
Bet, vai vajag atriebties? Atkarīgs no situācijas. Un no cilvēka. Un no katra paša, cik ļauj sev kāpt virsū, paliekot nesodītam.

Pirmais- piekrītu, ka atriebties vajag mācēt, lai tā pašam sev neizvērstos par izsmieklu apkārtējo priekšā. Un iztēle šeit pamatīgi nostrādā. Man pašai nācies to izbaudīt uz savas ādas, gan arī kādam citam atriebjoties.
Taču par vajadzību atriebties - tas atkarīgs no tā, cik jūtelīga ir cilvēka sirdsapziņa (kā arī cik lielā mērā ietekmē vecāku ieaudzinātie aizspriedumi, reliģiskā pārliecība utt.).
Manuprāt, atriebšana ir tikai daļa no cilvēciskās domāšanas +izrietošās darbības.
Tīri emocionāli un spontāni reaģējošs faktors. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

No sevis varu pateikt tikai to, ka man atriebība vienmēr ir bijusi kaut kas līdzīgs alkaina saldai baudai, un vēl pagājušogad mīlēju atriebties pa labi pa kreisi, kad vien bijusi kāda izdevība (kaut tā būtu tikai drauga kavēšanās vai divnieks matemātikā). Tā sirdīgi...