kapi, nu kapi par sevi |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
kapi, nu kapi par sevi |
01.11.2007 16:10
Raksts
#1
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem Grupa: Biedri Pievienojās: 16.06.06 Kur: tepat Vārdmetējs 2012 |
gribētos zināt ko jūs par šito domājat
man piem liekas nevajadzīga visa tā lielā būšana. braukāšana un ņemšanās. smuki jau izkatās bet kam tas vajadzīgs? apkopt kaut kādu vietu kur noraktas tavas nīcīgās miesas. jā simbolisms un ceremonijas ir forši savu reizi bet tikai kamēr tas nesāk apgrūtināt- un šitas kā ir pašlaik nav manā gaumē. kapēc nevar uzstādīt ievu vai ozolu un miers? kad dikti iegribās tad arī aiznes to puķi. a tā viņas taču tikuntā sakalst un smuki smaržo puķūdens starp trūdošām lapām. (Nē nu principā jau romantiski, kaut kādai gotikai tač dzīvē jābūt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ) nav jau arī tā ka man dikti besītu: vienīgais, ka tas tik bieži cilvēkiem iekrīt tad kad ir svarīgas lietas ko darīt. it sevišķi ja tie (kapi) atrodas tik tālu ka jābrauc ar vilcienu pusotra stunda un ar tramvaju pusstunda plus aiziet 3 ls un visa diena čupā. un tas viss (kopšana vai nekopšana un uzskati) nekādā veidā neizska to cik ļoti mēs esam mīlējuši tos cilvēkus vai ar kādām domām pieminam. Liela daļa kapu loveru to dara aiz tīksmas paštaisnuma sajūtas vai laimīgi barojot savu mīļo mazohismu tas arī nekādā veidā nenozīmē to ka es tagad kaut ko pārmestu tiem kam šī sistēma patīk. manā gaumē (ja obligāti kaut kam jābūt) būtu kā pa vecam: tiem kam ir lauki un daudz vietas un dzimtas mājas vienmēr var atrast kādu skaistu stūrīti kur apglabāt vai nu miesas vai vai vēl labāk pelnus bet VIS-labāk būtu netaisīt neko. izkaisīt pelnus (videi nekaitīgā veidā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ) un atcerēties tad kad pašam gribas atcerēties. nezin vai mēs regulāri liekot sev sataisīt nopietnu ģīmi utml izdaram kaut ko labu aizgājušo gariem vai paši sev. un ja kāds šitā izdara labu savai sirdsapziņai tad nu gan tā (sirdsapziņa) ir s**a vērta. nu tādā veidā lūdzu izsakiet savas domas (rādās ka tāda pavediena nebija) Šo rakstu rediģēja kaiva: 01.11.2007 16:13 |
|
|
10.08.2008 17:32
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 28.05.05 |
CITĀTS CITĀTS(Massacre @ 23.11.2007 16:31) Labi, kāds man oponēs, ka tā tas nav, bet tad es teikšu ko citu - mēs raudam par cilvēku nāvi nevis tāpēc, ka mums ir žēl viņa, bet tāpēc, ka mūsu dzīve būs savādāka bez viņa. Nav tiesa. Vieni raud, jo izrādās — tā taču ir pareizi. Otri raud, jo atceras, ko īsi pirms cilvēka nāves pret viņu nebija izdarījuši, kā nākas. Un cik tas ir nenovēršami — neuzdots jautājums, nenoskaidrota informācija, neuzzināts viedoklis, nebijusi kopība, jo tu, idiot, attiecīgajā laika posmā to uzskatīji par mazāk svarīgu. Un tici man — es zinu, par ko runāju. Nē, bērēs es nekad neraudu. Kāpēc žēlot? Tāda ir dabiskā lietu kārtība. Tas notiek. Cilvēki mirst, es arī miršu. Patiesībā, mēs pamazām visu laiku mirstam. Bet, aizejot uz kapiem (ko es parasti izvēlos darīt bez pārējās ģimenes, aiziedams dažas stundas vai dienu pēc ģimenes pasākuma kapos), mani vienmēr plosa atmiņas, kad stāvu pie cilvēka, kas man ir bijis tuvs, kapa. parakstos zem šī teksta-tāds ir arī mans viedoklis,mani,tā teikt,apskaidroja lielisks mācītāja spediķis bērēs.mazliet skarbs bet patiess-par cilvēku,kurš miris dabīgā nāvē mēs raudam aiz sava egoisma bet ziniet kas ir nepatīkami?ejot pa kapiem attapies,ka tikko iespējams esi uzkāpusi kapam-pavisam nepamanāmam uzkalnam,ieaugušam zālē.tagad ļoti vērīgi skatos kur eju kapos,jo tādu grūti pamanāmu vietu ir daudz, kapu vietas,kas nu vairs nav atšķiramas no zāliena visapkārt. toreiz jutos kā apgānījusi kāda piemiņu Šo rakstu rediģēja scelenty: 10.08.2008 17:34 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 15:37 |