Dzīve pēc HP, Aptauja par dzīvi pēc pēdējās HP grāmatas izlasīšanas Opcijas

[Laura Valuže]

Man ļoti gribas zināt, ko es darīšu pēc tam, kad būšu izlasījusi pēdējo HP grāmatu. Ko darīsiet Jūs?

[la sindy]

Es Harija Potera grāmatas sāku lasīt, kad tika izdota otrā grāmata. Visus šos gadus, es gaidīju katru nākamo grāmatu, tikko tās iznāca, es jau biju pie grāmatu plauktiem. Visus šos garos gadus. Un tad iznāca trešā grāmata, es domāju viss vēl tikai ir priekšā. Un tad iznāca ceturtā grāmata, vēl jau ir trīs garas grāmatas. Un tad iznāca piektā grāmata, un es jau sajutu, ka beigas pamazām tuvojas, iznāca sestā grāmata, es vēl vairāk sāku just, ka Harijs pieaug, un drīz viņš prom vien būs.
Un tad iznāca pēdējā grāmata, septītā. Es to lasīju ar dziļu interesi, kā visas iepriekšējās grāmatas. Katra nodaļa tuvojās beigām, un te pēkšņi virsraksts "Pēc deviņpadsmit gadiem".
Es lasīju lēnām, izbaudīju katru vārdu, jo zināju, beigas ir gandrīz jau klāt...
"Rēta nebija smelgusi jau deviņpadsmit gadus. Viss bija labi." es izlasīju pēdējos vārdus. Mani pārņēma svešs tukšums. Man gribējās kliegt, raudāt. Man likās, ka daļa no manis ir izzudusi. Man vienkārši bija skumji. Es nespēju saņemties un pamāt ardievas Harijam. Es vēlreiz pārlasīju visu grāmatu sēriju, un vēlreiz. Es pieņēmu šo tukšumu, un sadzīvoju ar to. Mazliet vēlāk mēs uzsākām remontu. Kad tas tika pabeigts, es kastēs uzraku manas grāmatas, un ieliku tās plauktā, lieki piebilst ka goda vieta ir tikusi Harijam, tās ir tikpat kā vienīgās grāmatas, kuras es ienesu savā istabā.
Pēc ievākšanās atpakaļ savā dzīvoklī, es centos google.lv atrast informāciju, vai nebūs astotā grāmata, draudzene kaut ko minēja par Harija piedzīvojumiem pēc cūkkārpas. Es netīšām uzgāju kurbijkurne.lv stāstu "Tas ir lielāks par mums". Un man tas likās smieklīgs. Un tā pamazām es uzdūros virsū ārzemju fanfiction.
Todien es lasīju daudzus stāstus, es smējos par absurtajām idejām tajos, es tā ilgi pirms tam vēl nebiju smējusies. Es sapratu Harijs nav miris, vienkārši Roulinga vairāk nevēlas par viņu mums stāstīt.
FanFiction raksta arī ļoti daudz talantīgi jaunie rakstnieki. Es beidzot esmu atradusi īsto sevi, es sirds dziļumos vienmēr esmu zinājusi, ka man patīk rakstīt, tikai vienmēr kad es biju domājusi par grāmatu, man kā paraugs domās stāvēja Harijs Poters. Lasot Fanfic stāstus es atvadījos no Roulingas Harija. Es saskatīju savus individuālus personāžus, kuri vairs nebija Harija Potera tēli. Tie bija mani tēli, kuri nebaja saistīti ar Potera pasauli.
Tagad es katru dienu sev līdzi nēsāju piezīmju blociņu, kur pierakstu to, kas varētu noderēt man nākotnē, kad es sākšu pavisam nopietni rakstīt.
Harijs Poters man iemācīja mīlēt grāmatas, lasīt, un galu galā arī rakstīt.. Es par viņu atceros, visu to labāko, viņš bija ar mani visus šos gadus, un beidzot mēs ejam katrs savu ceļu. Viņš ir pieaudzis, es arī. Beidzot es saņemos lai izteikšu šos vārdus...
...paliec sveiks Harij Poter!