Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Dvēselīte]

Ulrika nopūtās.
- Labi, ka tā... nē, nu tas nav labi, ka bija slikti... - galīgi sapinos. Meitene apklusa, pakodīja apakšlūpu, nopūtās un sāka no jauna. - Laikam vienkārši gribēju zināt, ka neesmu vienīgā, kas jutās jā jāņoga pēc otrreizējās pārstrādes. Ar mobīlajiem telefoniem tas pats. Es pat smēķēt vairs nevaru! - sašutums bija patiess, jo stresa situācijās cigarete palīdz vislabāk. Nu, vismaz cilvēkam tā tīk domāt. - Uz ielas arī normāli uzturēties nevar. Visas tās izplūdes gāzes, mašīnas, trokšņi, smakas... es nesaprotu - man ko, mežā iet dzīvot? -
Negaidīti prātā ienāca Somija un vecāki, un meitene tikai tagad saprata, ka viņi droši vien ir satraukti, jo nevar sazvanīt meitu. Visa tā bija par daudz - pārvērtības, sardzes, dīvaini cilvēki, viss stress, sapņi... kaklā sāka kāpt kamols, kuru Ulrika ar visiem spēkiem centās norīt. Viņa negribēja būt vāja un parādīt, ka nespēj tikt galā ar situāciju. Bet tas nudien sāka iet pāri viņas spēkiem.